Nu, redzi, es nemaz necenšos dzīves laimi izmērīt ar kaut kādiem statistiskiem parametriem. Es nemaz neuzskatu, ka tas ir iespējams. Varbūt tieši tāpēc sociālās ir iebridušas purvā, ka mēģina izmērīg neizmērāmo.

Tā ka tava piebilde jau sākumā varēja būt tikpat vienkārša, bet zobgalības un aizskaršanas. Es tai 100% piekrītu, tikai neredzēju vajadzība piesaukt zinātnisko metodi utt., jo tas ir tikai mēģinājums ar statistisku aizmiglot problēmu un mānīt pašiem sevi.

Mans arguments ir tikai, ka dzīves ilgums ir viens no parametriem attīstības līmenim, un lielākā daļa tam piekrīt. Tas nav nekas kontroversiāls. Bet ja tu tam nepiekrīti, tad tā arī saki, nevis mēģini visu samudžināt. Atklātība un tiešā domāšana ir autistu iezīmes, un tās viņus neaizskars.