Grūti pateikt, kur ir tie lielākie izplatības vektori. Tie ir tikai tādi pieņēmumi. Sākumā ļoti uzsvēra roku mazgāšanu un virsmu dezinfekciju, bet šobrīd runā, ka izplatība caur gaisu <2 metru attālumā ir būtiskāka.

Tagad ir ziņas (līdz galam vēl neapstiprinātas), ka puse mirušo ir no veco ļaužu aprūpes namiem. Tātad vislielākā problēma ir tieši tur, un maz no tā, ko mēs darām, ietekmē situāciju tajos. Bet es arī nespēju iedomāties, kā tieši mēs varam izolēt šos nelaimīgos cilvēkus. Ielikt viņus pilnīgā izolācijā ir dzīvot kā vieninieku kamerā. Viņiem tuva komunikācija ar pārējiem iemītniekiem varbūt ir vislielākais prieks, kas vēl dzīvē ir atlicis.