Tagad varēs sastādīt pilnu post-mortem analīzi par to, kas nogāja greizi. Ne jau tik daudz lai vainotu kādu, bet lai saprastu, kādi bija tie kognitīvie šķēršļi, kas neļāva skaidrāk redzēt optimālo rīcības plānu.

Visgrūtākais laikam bija tā, ka neviens īsti nezināja, cik lipīga ir šī slimība. Izrādās tā ir lipīgāka nekā sākumā pieņēma (R0 tika paaugstināts no 3 uz 5,7). Un ka daudzi ir asimptomātiski vai ar viegliem simptomiem. Piemēram, man iesnas vai nelieli saukstēšanās simptomi regulāri. Varbūt tā ir alerģija utt., bet reāli es nekādi nezinātu, ja izslimotu vieglā formā.

Otrs, daudzus rietumos iedvesmoja Ķīnas karantīnas veiksmīgie rezultāti. Bet nesaskatīja to, ka Ķīnā nebija vienkārši stingra karantīna. Viņi reāli izolēja visus, kas bija nokļuvuši saskarsmē ar slimnieku – lika viņus noslēgtās viesnīcas istabās, baroja pa spraugu utt. Vēl tas, ka Ķīna neslēdza visu valsti, bet tikai vienu pilsētu. Vispārīgi jau vēl arī nevar zināt, kā viņiem beigsies. Vai tā nebūs whack-a-mole spēlīte?

Trešais, protams, bija testēšanas feils. Stingrās instrukcijas, ka drīkst testēt tikai tos, kas atbraukuši no Ķīnas utt.