Nezinu, ko tev atbildēt, bet man ir ļoti labas diskusijas par vīrusa tēmu. Konflikti ir ar tiem, kuriem ir emocionālas reakcijas vai kuriem ir personīga nepatika pret mani.

Par skaitļiem es jau rakstīju un tu jau pati piekrīti, kāpēc šoreiz tie neko daudz nenozīmē. Autisms jau arī nenozīmē lielāku koncentrēšanās uz skaitļiem. Tā drīzāk ir domāšana, ko mazāk ietekmē sociālie aspekti, mazāka sekošana baram. Tāpēc bieži tas ir skatījums, kas ir dīvains, ne vienmēr pareizs, bet var būt arī tāds, kas ir būtisks, bet visi palaiž garām sociālā spiediena dēļ.

Šo ļoti labi ilustrē faktiski pirmā diskusija par maskām. Es saskatīju pretrunu, ka tās ir derīgas ārstiem, bet ne pārējiem. Jā, es tev nevarēju nosaukt skaitļus un datus, un man pašam nebija skaidrs, vai ārstu lietojums ir nepamatots (dažreiz ārsti arī lieto zāles vai procedūras bez reāla efekta), vai tomēr tās ir noderīgas zināmā mērā. Bet visi apkārt kā korī atkārtoja mantru “tās nepalīdz, jo domātas tikai, lai ārsti neaplipinātu pacientu” – un tas man likās ļoti pretrunīgi. Tālākais jau ir vēsture.

Es vēlreiz to pārlasīju, un joprojām saskatu tikai to, ka tu centies man iedzelt. Problēma šoreiz nav manī. Bet protams, ir jāmācās tikt galā arī ar neadekvātām personām, un šo prasmju man ļoti pietrūkst.