(Ap)jucis. Exiled from reality. ([info]exiled) rakstīja,
@ 2009-04-28 12:04:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis: content
Mūzika:Fredijs Merkūrijs...
Entry tags:vīrietis dzīve domugrauds

aplama dzīves uztvere
Koks, koks, žogs, žogs... kautkā līdzīgi sāk izkārtoties mana dzīve, kad apstājos pie jautājuma "Kas ar mani?"
Šodien pieķēru sevi atkal nejauši uzduroties kautkādam iepazīšanās portālam. Un kārtējo reizi pārliecinājos, ka neviens sava dzimuma pārstāvis, kam ir anketa un kas vēlētos iepazīties - NEPATĪK!!! Tas nozīmē, ka tikai par kautkādu tur 0,X% esmu homoseksuāls. Ir tikai viens vīrietis kuru es vēlētos sev blakus, vienkārši - blakus... apskaut, iečukstēt ausī, pabužināt matus, noglāstīt vaigu, ar īkšķi pārslidināt pāri lūpām, viegli pieturot aiz kakla iedot buču uz lūpām.
Joprojām prātā ir Viņš...
Vakar nonācu pie apziņas, ka man jāpārstāj lietot visādi mēsli un jāsāk dzīvot prātīgi, ir doma piestrādāt par bārmeni/viesmīli 5,6dienu naktīs. Redzēs vai tāds plāns īstenosies. Man vajadzīga jauna vide, jaunas pazīšanās.
Atkal par Viņu. Visos attiecību līmeņos mēs esam atsvešinājušies, par ko man ir pretrunīgas izjūtas, tas ir gan labi, gan slikti, bet ja skatās uz to nākotnes perspektīvā - tas ir kolosāli!

No rītiem joprojām nevaru normāli piecelties, kaut guļu pietiekami (vismaz 6as stundas). Nevaru saprast, kas par iemeslu:
1) debils modinātāja zvans, kas mani ļoooti tracina un iespējams kalpo par slikta garstāvokļa uzplūdiem no rīta
2) matracis par mīkstu
3) kļūstu vecs (ak nē, nākamgad jau ceturtdaļgadsimts)

Visumā ar dzīvi esmu diezgan apmierināts. Darbs - ir, jumts virs galvas - ir, atbalsts no tuvinieku puses - ir, sekss - ir. Jā, runājot par seksu - vai atkal vecums vai arī man iestājies dīvains periods. Bez seksa varu iztikt pat vairākas nedēļas un galvenais - neprasās tik ļoti, ka vajadzētu grauzt nagus vai domāt par to visu laiku.

Par sevi nedaudz un meitenēm pašlaik. Esmu baigais dirsa :D Nopietni. Apkārt meitenes man pievērš uzmanību, visādi mājieni (viena pat sāka stāstīt par savām problēmām mājās, ka nevar sadzīvot ar savu pa-tēvu un to cik ļoti gribētu aizbēgt un dzīvot citur, es protams prasu - kur Tu dzīvosi - bez darba, bez pajumtes utml. viņa dzīvošot pie puiša, kas par viņu spētu parūpēties utml. es protams, īslaicīgi to varētu nodrošināt, jo tādu iespēju es varu sniegt), smaidi, sarunas utt. taču lai cik ļoti es vēlētos būt ieinteresēts viņu dzīvē, man tas neliekas nekas aizraujošs... vienīgais par ko es domāju ir kā man ātrāk piedzerties, lai man liktos saruna interesanta un sekss kaut cik baudāms. Man apnicis jau izvairīties no viņām, izdomājot pasakas, ka jāiet palīdzēt draugam - viņam redz remonts mājās utml. tik tāpēc, lai nesatiktu viņas. Es vairs nezinu ko es gribu. Nē, es īstenībā zinu gan - vēlos pludmali, pludmales volejbolu, aukstu aliņu, sauli, nedaudz iedeguma, labu kompāniju un diena būs izdevusies par visiem 100%. Īslaicīgs, toties iedarbīgs prieks.

Rakstot šo - esmu sapratis, ka mana dzīve kļūst pelēcīga.... man vajag kaut ko JAUNU, RADOŠU. Vēlos iemācīties ģitārspēli, izdziedāt savas sāpes un nospēlēt kādu sērīgu melodiju.

Mīlu savus vecākus, arvien vairāk ikdienā domāju par to cik daudz man viņi ir devuši, cik viņi ir fantastiski cilvēki, un, ka esmu laimīgs, ka nepiedzimu kurls, akls, ar diviem locekļiem vai vēl nezin kāds tur.

Kā vienmēr ejot pa ielu mēģinu redzēt cilvēkiem cauri, viņu domas, viņu ilgas, viņu prieku, viņu rūpes, viņu mīlestību. Katru dienu varētu pierakstīt kā piedzīvojumu, taču nē - tas paliek man un manām domām par to.

Āāā, un es visu šo rakstu darba laikā, man vajadzētu nokaunēties. Tiešām. Labi, pietiks. Jā, un aplama dzīves uztvere ir VISIEM! Arī Tev, kas šo lasa. Neviens cilvēks neietilpst visos noteikumos, visos rāmjos, visās cenzūrās. Tāpēc mēs esam skaisti un bagāti ar savām domām un darbiem.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]grells
2012-09-06 00:53 (saite)
Ak, šis man silda sirdi:

"Kā vienmēr ejot pa ielu mēģinu redzēt cilvēkiem cauri, viņu domas, viņu ilgas, viņu prieku, viņu rūpes, viņu mīlestību. Katru dienu varētu pierakstīt kā piedzīvojumu, taču nē - tas paliek man un manām domām par to."

Es pa vasaru nodzīvoju Latvijā vairāk nekā mēnesi un allaž mēģināju tāpat - skatīties pretimnākošajiem sejās un smaidīt, bet vienmēr man likās, ka esmu par uzbāzīgu, jo tikai ļoti reti saņēmu ko pretim - retus skatienus, vēl retākus smaidus.... Bieži vien - niknus un naidīgus feisus. Cilvēki ir tik noslēgti mūspusē, brāl.

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?