par un ap neko
tādu īpašu. es daudz domāju pēdējā laikā par cilvēkiem, kas slēpjas sevī, kas tur savu īsto "es" kkur dziļi azotē, bailēs tikt nesaprastam, tad mēs paliekam pelēki un garlaicīgi. vai tiešām tā ir? vai tiešām visi ir kādreiz domājuši par lietām kuras neatbilst "mūsdienu uzspiestajam sabiedrības pareizajam modelim"? tas un tas ir pareizi! tas ir nepareizi! nē, tas noteikti nav pareizi saskaņā ar [kaut ko]! varbūt daži cilvēki arī nemeklē dzīvē neko vairāk kā alus pudeli vakarā pie TV kastes, vakara ziņas, svietsmaizes ar sieru, sekss misionāru pozā ar sievu, miegs, vēl miegs, rīts, kafija, laikraksts, atvadu buča, transports, darbs....

interesanti, cik daudz cilvēki slēpj savas patiesās vēlmes? katrs otrais? ikkatrs?

ziniet ko es gribu tagad? es gribu - mieru, savā pasaulē. tas lēnām nāk, jūtu tā smaržu. vēl es gribu sulīgu arbūzu apēst zvilnējot pludmalē uz dvielīša, un ārā saule, +24, ūdens kā piens, baudu acīm viļņus, klausos vēja pūstajā mūzikā, smiltis silda manas pēdas, saule smaida manā sejā un iestājas miers...