kamieļzemes hronika
wild thing

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[11 Oct 2022|04:45pm]
gara un nogurdinoša diena ir bijusi tad, kad ielogoties kopjūterā nevari kādas dažas minūtes, jo paroles lauciņā uzstājīgi drukā Password2022 [nē, šī vispār pat nav neviena darbā, vai kur citur, lietota parole]
smadzenes, aļō?
pieklauvēt

un kā jums sestdieniņā? man #darbiņā viss notiek! [08 Oct 2022|08:43am]
mhmm, es samainīšu sev brīvdienu no sestdienas uz trešdienu, evi izdomāja. un sestdien, tātad strādāšu.
nāku uz darbu, ausīs skaļa muzīčka, es visa tāda, kā pie sestdienas, normālā razslabonā, vējšs galvā un labs noskaņojums, jo nu taču sestdiena! neviens cits ofisā nebūs, es viena pati, varēšu visu dienu hoķ kaķīšvideo jūtūbēt!
protams!
pie ieejas mani sagaidīja ambulances mašīna mirguļojošiem uguņiem. fiksi gāju recepcijā prasīt, vai visi dzīvi, kas notika. tur mani sagaida divi mani recepcijas puiši, abi satrauktām sejām. izrādās, mums kaut kur ugunsdrošības sistēmā errors notikās un pulksten pus septiņos no rīta sirēnas aizgāja gaisā ar evakuācijas paziņojumu, un paneli hujuški izslēgsi, kaut kas tur galīgi nogājis greizi. rezultātā bija daži, kuri taisījās evakuēties, tomēr lielākā daļa pirms evakuācijas piezvanīja uz recepciju, kur tika teikts, lai nekur neevakuējas. bet! starp tiem dažiem, kuri tomēr nonāca uz recepciju, bija viens tantuks gados, kura esot dikti sabijusies un no sešpadsmitā stāva evakuējās pa trepēm (kaut lifti netika atslēgti, jo sistēmas errors). kamēr tika līdz lobijam, bija tā aizelsusies, ka nevarēja paelpot. mani puiši tad arī sauca ātros. tantukam viss labi, dakteri teica, ka nekādas nopienas kondīcijas viņai neesot, vienkārši aizdusa no stresa un satraukuma. viss labi.

es tagad ofisā ēdu savu brokastu desmaizi lepnā vientulībā un gatavojos šitstormam ap čekauta laiku.
pieklauvēt

kārtējais raudājiens par būšanu garam... [26 Sep 2022|11:40am]
...jo brīvdienas nācās pavadīt gandrīz-uz-gultas režīmā. jo pagājušo nedēļ bija tik daudz darba, ka sanāca tusēties daudz pa recepciju, kura ar visu kompjūteru ir man par zemu, līdz ar to tādā čēspiecu grādu ieliekumā visu laiku. un sekas sajutu tā kārtīgi tik brīvdienās, kad ieslēdzu es-neko-negribu-darīt režīmu, un mājās tik vien kā traukus nomazgāju un ēst uztaisīju, pārējo laiku pa gultu spilvenos vārtoties un netfliksojot. svētdienas plānus arī nācās atlikt, jo nu tā sāpēja, ka nācās mazliet jogas stiepšanās izveikt, lai atlaiž. šorīt asarām acīs uz darbu cēlos. mašīnā sēdos kā tādā moku kambarī (labi, ka tālu nav jābrauc). un darbā staigāju terminātora cienīgu gaitu.
nākamnedēļ vajadzētu pie kauliņdaktera. sena man tur jau trauma, vēl no basketbola laikiem, un citreiz, lūk šādi uzpeld, kad vismazāk vajag.
pieklauvēt

[30 Aug 2022|09:26am]
vakar skrēju. pa savu rajonu. ārā. plus trīsdesmit deviņos grādos.
bet, ej tu nost, ku labi bija!
domāju, ka kājas būs lupatās šodien, bet nea, uz darbu pat papēžkurpēs atvilkos!
ai, cik sports tomēr ir forši, man jau bija aizmirsies.
pieklauvēt

sīkums, bet patīkami [24 Aug 2022|09:12am]
pirms kādiem gadiem pieciem vai sešiem es sāku sociālmēdijos sekot vienam puisim - fitnesistam, jo man patika viņa enerģija un apņēmība un vispār baigais draivs viņam. toreiz viņš izdeva savas grāmatas un es tik ļoti tās gribēju, bet nevarēju atļauties. kad jau varēju atļauties, tad haips bija padzisis un es aizmirsu, ka gribēju tās grāmatas. un tad vakar, skrollējot feisbuku, vienā no grupiņām, kur tirgo lietotas mantas, es pamanīju šīs te grāmatas par knapām kapeikām, metos uzreiz rakstīt pārdevējai (ar vāju cerību, ka vēl pieejamas, jo iepostēts tas bija dienu iepriekš un komentāros kāds jau bija interesējies), lai saņemtu atbildi, ka ir!!! pēc darba lēcu mašīnā un laidu pakaļ. dabūju! aizbraucu mājās, apsēdos uz gultas malas, skatījos uz šīm trim grāmatām un sāku raudāt. jo man toreiz tā gribējās, bet nevarēju. un tagad beidzot tās atrada ceļu pie manis, nieka 5 - 6 gadus vēlāk :)
2 comments|pieklauvēt

kārtējā #darbiņā rubrika. [22 Aug 2022|12:29pm]
svētdienas rītā, lai arī man bija brīvs, tiku uzrauta sēdus gultā jau astoņos no rīta. pēc iepriekšējās dienas izdzertiem vīniem tas bija daudz par agru, ok? tātad, zvanīja telefons nonstopā, kamēr izklumburēju no gultas, sadabūju runājamu balsi un pacēlu trubu. otrā trubas galā panika - ūdens nav visā ēkā! nu jā, bija mums remonts galvenajai trubai paredzēts nakts laikā, kad arī tika atslēgts ūdens pilnībā, un bija apsolīts līdz 4 rītā to visu salabot un atdot mums ūdeni. skuju rati! astoņos man zvana beķerejas menedžeris, nevarot vērt vaļā, jo ūdens ta nav! piecas minūtes vēlāk zvana mana recepcija - viesi ārdās, ūdens nav! es saņēmu visu savu paģiraino dūšu un zibenīgi metos telefoniski risināt, kas nu šādās situācijā ir atrisināms. deviņos dabūjām ūdeni atpakaļ, bet tur pa vidam vēl bija trādirīdis ar vienu viesi no saudarābijas, kuram likās, ka izsaucot policiju viss maģiski atrisināsies. beigās policija ar mani runāja pa telefonu, sak' - kāda mums jēga baukt uz šo izsaukumu. es viņiem - nu, īsti jēgas nav, varbūt tik vien, lai tam džekam ap sirdi labāk paliekt, vai? izrunājām beigās, ka nebrauks. pati arī ar to džeku parunāju, nomierinājās, kad uzsaucu brokastis par brīvu.
šodien vēl nelielas sūdzību atbalsis atbalsojas, bet tā viegliņām un bez panikas.
priekšnieks pagarinājis sev atvaļinājumu, bet viņam kāds visu šo epopeju nostučīja pirms es paspēju to visu viņam daudz skaistāk pasniegt. tā jau ir, balamutes ir un būs vienmēr un visur, lai viņiem zobi par to sapūst.
1 comment|pieklauvēt

labrīt, tu par ātru pienākusī pirmdiena! [22 Aug 2022|08:25am]
šorīt, liekot savus pa brīvdienām no somas izvazātos loriņus atpakaļ, kur tiem vieta, pa ceļam iekrāmēju arī telvizora pulti. darbā, ņemot telefonus laukā, nevarēju saprast čo za...? nu ja, pults turpat pie telefoniem.

uz citas nots - es te mazliet paprokrastinēšu, ja? mums pagājušo nedēļ nobruka galvenā kompanijas saite, līdz ar ko visu nedēļu epasti nestrādāja. pa brīvdienām visu sačiņīja, un tagad es sēžu pie miljards pilna inboksa un nezinu, ar ko sākt.
pieklauvēt

vīkendiņš likās tik garš, kamēr vakar gulēt bij jāiet un nepameta sajūta, ka tomēr par īsu bija [15 Aug 2022|12:30pm]
- mana grieķu draudzenīte pārcēlusies uz metropoli un nu dzīvo man kaimiņos, nieka 10 minūšu gājiena attālumā! jei! piektdien biju jau ciemos, daudz klačošnās, jo nebijām tikušās piecus gadus.

- ar poļu draudzenīti sestdien bijām kino uz bullet train - laba filma, notur interesi visā garumā, nav garlaicīgu momentu. bet draudzenītes paziņa, kura silti ieteikusi šo filmu noskatīties, bišķi pārpārdevusi, sakot - nu tiiiiik smieklīga, daudz krutāka un rēcīgāka par dedpūlu. teikšu tā - es nezinu par ko tur varēja smieties visas filmas garumā (tā paziņā esot smējusies no sākuma līdz beigām), taču savi momenti bija, jā. bet es nesapratu salīdzinājumu ar dedpūlu.

 - un svētdien, es kā dievs, atpūtos un neko nedarīju. nu labi, nomazgāju traukus un izmazgāju divas mašīnas ar veļu (tā izkarināšana visbesīgākā). atpūtu vispār tagad novērtēju zelta vērtē. daudz produktīvākas pirmdienas man.

 - mums ārā tāda smilšu / putekļu vētra, kas izskatās pēc biezas miglas. vakar bija vistrakāk - kā balta siena. šodien ir daudz labāk. no rīta atradu normālu smilšu kārtu uz mašīnas priekšējā stikla. bet braukt jau bija ok.
2 comments|pieklauvēt

rubrika #darbiņā [10 Aug 2022|10:42am]
- vakar pienāca epasts no viena mūsu iestādē uzturoša indivīda - #manrokasnodirsasaugunjūspartomaksāsiet! situācija šāda - cilvēks te jau gandrīz divas nedēlas dzīvo kopā ar savu sievu. tad nu viņdien sieva ņēmusi kaut ko ārā no ledusskapja un stikla glāze noritusi zemē, stikla lauska trāpījusi pa potīti un ir pušu, un šuves uzliktas. epastā grafiskas bildes pievienotas ar asiņainu grīdu, pārplēsto potīti, un vienu no ledusskapja durvju plauktiem uz grīdas pa vidu asinspeļķei. epastā apmēram šādi - jūsu ledusskapis ir salauzts, plaukts izkrita, glāze nokrita, sievai asinis, slimnīcā rēķins liels, davai man tagad kompensāciju! [maind jū, ka plaukts nav salauzts vispār, to nemaz nevar tik viegli salauzt, pat nav tik viegli izņemt - pamēģiniet savā ledusskapī salauzt durvju plauktu, haha]
jūs, ko, tiešām nopietni??? tas ir kā - iečekojamies hotelī, iegriežam pirkstā un bļaujam pēc kompensācijas???

- šodien viens indivīds iepirž mūsu instagrammā, ka #vissirsliktijoesmulohs - tātad, situācija - cilvēks, jau pirms ierašnās, atsūtīja epastu, no sērijas "mūsu ģimenei ļoti patīk jūsu iestāde, varētu lūdzu mums apgreidiņu?". ģimene - 2 pieaugušie un divi bērni, 4 gadi un 8 gadi. nobukojuši one-bedroom apartamentu, kur ir viesistaba un guļamistaba (ar vienu divvietīgo gultu, ekstra gultas ir pieejamas par papildu samaksu, par ko arī indivīds tika informēts. apgreidiņš nesanāca, jo mums tiešām nebija neviena brīva numuriņa. par ekstra gultām cilvēks atteicās maksāt, piedāvājām ekstra spilvenus un segas (par brīvu, protams), lai guļ tad uz dīvāna viesistabā. un tagad pirdiens instagrammā (manis atdzejots, protams) - aiaiaiiaai, mūs napaciņus neviens nemīl, lika bērniem uz dīvāna gulēt un vispār neviens menedžeris neatnāca dirsu bučot, kas tas par hoteli!
jūs, ko, cilvēki?! nopietni? es saprotu, ka var palūgt tur apgreidiņu un tā, bet iestādei NAV obligāciju pret jums, kā vien sniegt pakalpojumu, par ko esat samaksājuši. visādas ekstras ir forši un citreiz jau var arī bez maksas, bet, ja nesanāk, tad stāviet klusu un baudiet sevis apmaksāto, to jums neviens nost neņem.

jūs arī tā darāt?
2 comments|pieklauvēt

atgadījums Šveices alpos, tādā mazliet nekurienē: [09 Aug 2022|02:34pm]
L: - tā, tu tagad kāp re, tur tajā vietā, pieturies ar rokām arī, lai izskatās, ka kāpiens baigi grūts, es tad fočēšu...neskaties kamerā...
es: - jā ok. nu, šitā..? tu jau fočē?
balss no augšas: - vai es tiešām dzirdu latviešu valodu?!

nu, bet, protams! jo tikai vispiemērotākajos brīžos, kad liekas, ka tevi TE JAU NU TOČNA neviens nesapratīs - tadāāā! vēl viena latviešu daiļava kāpj tajā pašā kalnā! (ok, viņa jau kāpa lejā, kad mēs tikai sākām kāpt uz augšu)

latvieši, jūs esat visur! :)
6 comments|pieklauvēt

[05 Aug 2022|11:22am]
vakar, pa vidu dažādiem mītingiem un apartamentu izrādīšanām, kad beidzot varēju darbā pie pusdienām netraucēti apsēsties, iezvanījās telefons - halo, te jūsu televizora piegāde, esmu pie jūsu mājas!
/gurķa kumoss iestrēgst kaklā/// vispār jau bija tā, ka piegāde bija 1) sarunāta iepriekšējā vakarā, bet tur man ne viens ne piezvanīja, nekā, beigās no rīta teicās uz vakaru piegādāt; 2) stingri tika pieteikts - pēc sešiem vakarā, JO ES STRĀDĀJU PA DIENU UN NEVIENA CITA MĀJĀS NAV.
piegādnieks: - āā, ja? pēc sešiem? nūūūū, man šādas infas nav....
es: - tā, ok, sēdi tagad un nekusties no vietas, lūdzu, es būšu klāt pēc 15 minūtēm!
aiznesos fiksi mājās, lai pohās pirkto tēvē beidzot dabūtu savā istabā. ir labs! es jau vienbrīd, pēc pasūtīšanas, biju sākusi domāt, varbūt vajadzēja visas 60-65 collas? bet nu nē, šīs 55 ir perfekti!
#mazaisvakardienasprieciņš
2 comments|pieklauvēt

#darbiņā [03 Aug 2022|02:42pm]
četras reizes draudzenei ierunāt balss ziņu rezultējās ar to, ka piektajā piegājienā ziņu iesāku ar kārtīgu lamuvārdu čupu. un pēc tam smiekliem. pēc tam tikai laburīta padošanu.
jo daži mani kolēģi ir tieši tik ļoti trāpīgi izvēlēties momentus, kad nākt pie mana galda vicināties un mēģināt zīmju valodā man kaut ko parādīt. četras bladī reizes! pēc kārtas!
feispalm.
priekšskars.
pieklauvēt

[01 Aug 2022|08:56am]
kā man iet?

- biju šveicē mini atvaļinājumā. daudz staigāšanu pa kalniem, vakaros vīns un sarunas uz balkona. laiks bija fantastisks, lietus uzlija tikai vienu dienu, kad nebija haikings ieplānots, un ar visu lietu bija ļoti silts.

- priekšnieks aizvakar aizlaidās 3 nedēļu atvaļinājumā, es par galveno vagaru atstāta. pagaidām nekas vēl nav sabrucis un streiki arī netiek organizēti. tfu tfu tfu.

- aizvakar, kā jau pie vīkenda pieklājas, izgājām ar kati brančā. sen tā nebiju pa dienu dzērusi! kārtējo reizi pierādījās, ka branči ir total veist of taim and manī, jo pusi dienas tāpat neko varis neatceras.

- vakar, protams, mirstamā diena ar izdzertiem ūdens galoniem, salātiem un avokadomaizītēm (jo parasto burgeru kreivingu beidzot esmu iemācījusies apspiest). bet! apspied vienu, nāks vietā kas cits, vai ne? mhmm, jo es nopirku sev telvizoru! piespiecu collu. un piereģistrēju vēlvienu strīmingu, jo netflix sāk besīt. (kurš vēl tā māk uz pohām iepirkties?)
2 comments|pieklauvēt

[12 Jul 2022|04:43pm]
tā stundiņa nu ir situsi!
eju konsultēties botoksiņam. pilnīgi nekustīgu pieri gluži nē, bet tie radiatori sāk besīt.
un šodien tikai konsultācija, tā, ka vēl var paspēt arī izsprukt sveikā.
6 comments|pieklauvēt

[05 Jul 2022|04:23pm]
tāda diena. bija tā, ka priekšnieks piezvanīja kaut ko padirst par vienu komercīrnieku, bet, tā kā man bija 15 minūšu pusdienpauze un pilna mute salātu, es, fiksi sagremoju, cik spēju, un pacēlu trubu ar - pardon, man pilna mute, jo vēl esmu pusdienās, whatš up? uz ko viņš skarbā tonī - un?! man par to tagad tev atvainoties?! uz ko man atkal pretfrāze izlēca - ahā, ok, man varbūt vispār tad pusdienas neēst, jo, nu, moška tu atkal neomā zvanīsi?!
reāli besīt jau sāk šitā žults izliešana. manā iestādē viss ir kārtībā, bet nēēēē, vot vajag kādu sūdu atrast par ko piekasīties, jo nevar taču tā būt, ka viss ir labi. pēdējā laikā jau pārāk bieži. bet nekas. man būs drīz vaļinājums uz divām nedēļām, un tad priekšnikes brauc prom, arī laikam uz divām nedēļām. mēnesi būs miers. jo no tāluma daudz vieglāk tolerēt :D

bet! pagājušais vīkends tā iespārdīja, ka es vēljoprojām laikam mēģinu izbrist no sestdien izdzertās mohito upes.
pieklauvēt

[20 Jun 2022|11:35am]
vakar biju ciemos pie Aļeskas, kur ciemojās arī viena no viņas draudzenēm Katja. un Katja tikko kā no atvaļinājuma atbraukusi. prasu, kā gāja, jo esot Turcijā bijusi deviņas dienas, jo, sak', kur ta lai citur krievs braucot. esot braukusi ar mērķi "kokainom abņuhatsa" [Katjas vārdiem, nepārfrāzējot]. iepazinusies tur ar kaut kādiem džekiem, kuri pie sevis Bodrumā uz villu uzaicinājuši, tur arī apšņaukušies kokaīnu, dzēruši prozekō rītā vakarā, kamēr devītajā dienā džeki bez maz jau laipni lūguši Katju un viņas draudzeni nahren tīties, jo nu kur tik "ņeubivajemmije russkije", ka pie visām lietotajām substancēm dāmas vēl rubī fišku un nedodas citām izpriecām.
es sēdēju, klausījos Katjā un man vienkārši žoklis atkārās. jo šī te pati meitene vienu citu reizi bārā kautrējās pieiet pie blakusgaldiņa un palūgt tur sēdošajam puisim telefona lādētāju.
2 comments|pieklauvēt

[14 Jun 2022|04:10pm]
lai nešķiet, ka viss ir tikai sūdīgi, jāieklabina kas pozitīvs - pēc tieši mēneša man mazs atvaļinājums!!! šveice, gaidi! man čumodāns jau pussakravāts!
pieklauvēt

[14 Jun 2022|03:13pm]
šodien no rīta bija tik pacilāts noskaņojums, nu tik ļoti, ka pat pazibēja uz sekundes simtdaļu doma, ka, cerams, ka šim nesekos kaut kāds pizģets.
man turpināt rakstīt..? vai tāpat viss skaidrs?

sadirsos ar priekšnieku. par darba lietām, protams. sapsihojos, paņēmu mašīnas atslēgas un izskrēju no ofisa. bet, nu, nevajag dusmās pie stūres sēsties. nekas nenotika, bet pieķēru sevi pie ļoti agresīviem manevriem, nācās sev skaļā balsī teikt - nomierinies! pabraukājos, uzpīpēju (veipu), padziedāju skaļi līdzi rādžiņam, it kā bišķi atlaida. atbraucot atpakaļ, priekšnieks jau bija prom.

un vēl, pēc divām stundām tiekos ar exvīru. kopš šķiršanās tiesas neesam ne tikušies, ne runājuši. viņš esot šodien manā pusē, atbraukšot man pakaļ un ejam kaut kur pasēdēt, papļāpāt. un es nevaru izskairdot to nervozitāti vēderā..
pieklauvēt

retrogrāds turpinās... [08 Jun 2022|08:52am]
...jo vakar vakarā saņēmu ziņu no auto nomas, ka man ir viens speeding ticket. kaut arī, man pašai liekas, ka braucu priekšzīmīgi, tomēr esmu pamanījusi, ka citreiz aizdomājos un nepamaznu zīmes un laikus nedodu pa bremžiem.

ai, aizmirsu pieminēt, ka, draudzenītes mudināta, piereģistrējos tinderī (pēdējoreiz tur ganījos ap 2013. gadu), vismaz kārtīgi izsmējāmies! bet pēc trīs dienu skrollēšanas [pa kreisi, lielākoties], man riktīgi apnika un es idzēsos. es nezinu, ko es no tā pasākuma biju gaidījusi. es pat savu kaimiņu tur atradu, samoelotu profila info un vecumu par 10 gadiem jaunāku norādītu. nu ko, nu koa ta es tur gribēju vispār atrast?! :D
neko.
pieklauvēt

[06 Jun 2022|03:50pm]
es vispār kaut ko nesapratu, tas merkūrijs izvācās no sava retrogrāda jau, vai kā?! man šķiet, ka man viņš šodien ir pašā plaukumā! jo, protams, ka nepietika ar vīkendā nepareizi apēstām brokastīm, kuras man sagrieza visas iekšas un izjauca izbaudīt pilntiesīgi dienu ar draudziņiem, tak vakar vēl budzis nelaida vaļā, un šodien vispār es neredzu beigas šai darbadienai, kura iesākās sešos no rīta ar kārtīgiem vēderkrampjiem, jo ir taču jaut atkal TAS laiks!

es tā vairs nespēlējos.
pieklauvēt

navigation
[ viewing | 100 atpakaļ ]
[ go | agrāk/vēlāk ]