vakar biju ciemos pie Aļeskas, kur ciemojās arī viena no viņas draudzenēm Katja. un Katja tikko kā no atvaļinājuma atbraukusi. prasu, kā gāja, jo esot Turcijā bijusi deviņas dienas, jo, sak', kur ta lai citur krievs braucot. esot braukusi ar mērķi "kokainom abņuhatsa" [Katjas vārdiem, nepārfrāzējot]. iepazinusies tur ar kaut kādiem džekiem, kuri pie sevis Bodrumā uz villu uzaicinājuši, tur arī apšņaukušies kokaīnu, dzēruši prozekō rītā vakarā, kamēr devītajā dienā džeki bez maz jau laipni lūguši Katju un viņas draudzeni nahren tīties, jo nu kur tik "ņeubivajemmije russkije", ka pie visām lietotajām substancēm dāmas vēl rubī fišku un nedodas citām izpriecām.
es sēdēju, klausījos Katjā un man vienkārši žoklis atkārās. jo šī te pati meitene vienu citu reizi bārā kautrējās pieiet pie blakusgaldiņa un palūgt tur sēdošajam puisim telefona lādētāju.