pēkšņa doma! vai tik man šie nebūs tādi ziemassvētki, kā lauriņai toreiz, kad viņa man raudādama no berlīnes ziemsvētku vakarā zvanīja. kad nav neviena blakus. bet vajag.tik ļoti, ka jāraud.
vispār, jāiepēta biļetes un jāparunā ar priekšniecību, varbūt ka pat sanāk mājās aizšaut, saēsties mammas gardumus, sabučot ģimeni un draugus, galu galā nosalt kārtīgi un tad braukt atpakaļ sauļoties...? :)