vakar glāze baltvīna, turpinājumā - glāze (ok, tāda paliela) šampja, un šodien galva sāp. wtf?

cīnos darbā ar papīrgrauzēju, ko mīļi esam iedēvējuši par 'krokodīlen'. viņš, maita, ņem pauzes kad pašam sagribas un piepildās gaismas ātrumā. bet tukšot viņu ir tīrākais murgs, jo papīra putekļi pa gaisu, bikses ar baltu "miglu" pārklājas, zābaki arī, galu galā - visus nagus aplauzt var no "zobiem" ķesējot saķērušos papīrīšus laukā.

krokodīlen, jū dont meik mai laif īzier!
vieglāk ar rokām sapluinīt papīrus, arī stresiņu noņem :)