sajutu akūtu vajadzību pēc pārmaiņām. nu tā, ka ļoti jāpamaina! kaut vai istabā mēbeles jāpārstumj(vislabāk jau būtu pārvākties kaut kur)
jauns darbs arī nekaitētu..mana pēdējā laika sūdzambībeles slava (pati sev jau arī sūdzos) sāk krist pašai uz nerviem. un nav tā, ka nedaru neko lietas labā. pucēju cv un pieteikumus, sūtu pa ducim katru nedēļu. bet tā darba devēju interese ir gaužām niecīga.
un brālis dod man padomus, ka nevajag pucēt cv neko, bez maz - jo sūdīgāks cv, jo lielākas izredzes tikt darbā. jo redz tie "nopucētie" liekoties ar augstākām prasībām, bet darbdevēju interesēs šobrīd ir maksāt pēc iespējas mazāk..
pilnīgu švammi jau arī negribas nekur sūtīt. un par kapeikām jau arī strādāt netaisos.

vienvārdsakot - blāāāāāā!!!