ciklā "Mūžu dzīvo, mūžu mācies" |
[Dec. 10th, 2017|03:16 pm] |
|
|
|
Comments: |
sāku jau meklēt Tev atbildei oriģināldziesmas jūtūbijā, bet tad iegūglēju pāris atslēgas vārdus un uzdūros šim interesantajam Paula Bankovska rakstam: " Šķiet, latvieši vēl aizvien tā īsti nav gatavi samierināties ar faktu, ka daudzām no “Čikāgas piecīšu” dziesmām, piemēram, Krisa Kristofersona “Help Me Make it Through TheNight”, Kenija Rodžera “Lucille” un Tomasa R. Pakstona “The Marvelous Toy” un “Lemontree”, “Čikāgas piecīši” ir bijuši vienīgi vārdu autori vai latviskotāji, un līdzīga izcelsme bijusi arī Ilmāra Dzeņa repertuāram. Iespējams, nu jau ir visai grūti izprast, kā gan amatieru kolektīvam ar apšaubāmas gaumes jokiem un svešu dziesmu adaptācijām varēja būt pa spēkam uz bezmaz vai vistautas manifestāciju sapulcināt nacionālos karogus vēzējošu publiku pilnu Dziesmusvētku estrādi." Ir vērts izlasīt visu rakstu: https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/savs-country-1573
| From: | starro |
Date: | December 10th, 2017 - 09:00 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Un patriotisko "strēlnieku" dziesmu oriģinālos autorus un oriģinālos ideoloģiskos kontekstus arī tautai labāk nezināt, lai nebrūk nacionālās identitātes konstrukciju mīti https://youtu.be/Jx8nQeipTBc
oho, šis atkal ir novinka man! par vācu šlāgeru pārlikumiem latviešu dziesmukamolītī tā kā būtu plaši zināms, bet šo nezināju
| From: | starro |
Date: | December 11th, 2017 - 08:02 am |
---|
| | | (Link) |
|
| From: | _re_ |
Date: | December 11th, 2017 - 10:39 am |
---|
| | | (Link) |
|
man šķiet, ļoti svarīgi paturēt prātā, ka tā ir klausītāja vilšanās balstīta viņa nezināšanā nevis iedomātā autora krāpniecība. piemēram, čikāgas piecīši radās un uzstājās vidē, kurā bija labi zināmi arī oriģināli un nevienam nebija "šoks", ka tās nav pašu piecīšu autordziesmas. tagad norādīt, ka mēs to nezinājām 80o beigās, ir augstprātīgi. šobrīd taču neviens neskrietu ar karogiem rokās uz lielo estrādi, bet kādēļ ir jānopulgo tā laika būtiska tautas apziņas kustības sastāvdaļa, nesaprotu. jo tagad kauns? tāpat par strēlniekiem un huzāriem. latviešu strēlnieku pulku izveidoja laikā, kad latvijas vispār vēl nebija, šī teritorija ietilpa krievijas impērijas sastāvā. nav nekāds brīnums, ka karavīri pārņēma citu pulku dziesmas un adaptēja savai valodai, jo īpaši, ja paraugs ir ar vērienīgu 5 gs. garu vēsturi (sākotnējā izcelsme ir ungārijā) kā huzāriem. tas, ka vēlāk mēs gan pulkam, gan viņu dziesmām uzliekam patriotismu un nacionālismu, jau ir mūsu izvēle (un potenciāla vilšanās). | |