man šķiet, ļoti svarīgi paturēt prātā, ka tā ir klausītāja vilšanās balstīta viņa nezināšanā nevis iedomātā autora krāpniecība.
piemēram, čikāgas piecīši radās un uzstājās vidē, kurā bija labi zināmi arī oriģināli un nevienam nebija "šoks", ka tās nav pašu piecīšu autordziesmas. tagad norādīt, ka mēs to nezinājām 80o beigās, ir augstprātīgi. šobrīd taču neviens neskrietu ar karogiem rokās uz lielo estrādi, bet kādēļ ir jānopulgo tā laika būtiska tautas apziņas kustības sastāvdaļa, nesaprotu. jo tagad kauns?
tāpat par strēlniekiem un huzāriem. latviešu strēlnieku pulku izveidoja laikā, kad latvijas vispār vēl nebija, šī teritorija ietilpa krievijas impērijas sastāvā. nav nekāds brīnums, ka karavīri pārņēma citu pulku dziesmas un adaptēja savai valodai, jo īpaši, ja paraugs ir ar vērienīgu 5 gs. garu vēsturi (sākotnējā izcelsme ir ungārijā) kā huzāriem.
tas, ka vēlāk mēs gan pulkam, gan viņu dziesmām uzliekam patriotismu un nacionālismu, jau ir mūsu izvēle (un potenciāla vilšanās).

(Reply to this) (Parent)