| Par ko partiju vēlēšanu programmas [jums] neraksta |
[Sep. 1st, 2026|09:51 am] |
Tas laikam nāk ar gadiem, kad cilvēkus sāk uztraukt lietas. Esot uzskatā, ka partiju programmu lasīšana ir dumjš veids kā tērēt savu laiku, sanāk būt ar viedokli nelasot :D. Interesantais ir, kā programmās nav, nevis kas tur ir rakstīts, jo atmazoni par to, kāpēc rakstītais nav izdarīts ir diezgan vienkāršs lingvistisks vingrinājums ("koalīcija", ziniet).
1. Kad tiks izbeigts 3 mēnešu garais skolēnu vasaras brīvlaiks? Valstī esot ap 60K skolotāju, lielākā daļa tur ir dēļ stabila 2 mēnešu, bet praktiski vēl ilgāka, apmaksāta atvaļinājuma. Runā, ka to maiinīt būtu partijas pašnāvība. 60K skolotāju skandālu toč uztaisīs, bet tos pāris simtus tūkstošus vecāku, kuriem tas dzīvi atvieglos, neviens nepamanīs. Mani tas vairs neskar, bet to sajūtu vēl tīri labi atceros, kad mazo klašu skolēnu mājsaimniecībā jāžonglē ar atvaļinājumiem, vecmammām un neganti dārgām nedēļu nometnēm, lai nosegtu 3 mēnešus skolas neesamību. Starp citu, runā, ka tas 3 mēnešu brīvlaiks ir plānošanas ekonomikas izgudrojums, lai varētu nosegt superneefektīvas lauksaimniecības darbaspēka trūkumu ar skolēniem.
2. Kad pensiju 2. līmenis atgriezīsies sākotnēji plānotajā procentpunktu līmenī? Seni plāni saka, ka tam procentam jākļūst par 10, un viss gāja pēc plāna līdz 2008. gadam, kad bija sasniegti 8%, bet tad tie kļuva par 2%. Un tad atkal auga līdz 6, tagad atkal ir 5. Kāpēc tas svarīgi? Nu, vispirmām kārtām, katram ar krietnu darba stāžu, nenovēršamā nākotne sāk izskatīties jau tīri sasniedzama. Klišejas par "mums tāpat pensijas nebūs" brūk, ja vien valsts spēj pensijas 2. līmeni noturēt pienācīgā stāvoklī. Par to gan velti daudzināt mileniāļiem, bet tiklīdz sadzirdam signālus par 2. līmeņa izmaksāšanu vai (pasargdies) nacionalizēšanu, tā balsojamo partiju īsais saraksts stabili saraujas. Te lūk problēma, ka pensionāri ir liels un aktīvs elektorāts, kuram saprotamu iemeslu dēļ tālāka nākotne neinteresē. Tāpēc par šo partijas programmmās diez ko neraksta.
3. Kad beigsies izlikšanās, ka ar bērnu pabalstiem iespējams jel ko sasniegt demogrāfijas labā? Par pabalstiem uzskatāmi arī bērnudārzi, brīvpusdienas utml., ne tikai skaidrucis. Nu tur, dzimstības līmeni virs 2.15, piemēram sasniegt. Ja jau to verētu ar naudu dabūt gatavu, zviedri, vācieši, briti, angļi, u.c. ņudzētu no bērneļiem un imigrācija būtu apturēta saknē. Tā tas nenotiek, un diez vai jelkāds visekstravagantākais politiskais spēks piedāvās ņemt piemēru no valstīm, kurās vēl dzimstība ir līmenī. Neviens arī skaļi nesaka, ka par demogrāfijas bedri nav vērts uztraukties, bet rādās, ka izņemot labākus pabalstus, neko jaunu nav piedāvājis. Tas tad sanāk rafinēts populisms, piedāvāt populāru lietu ("par bērniem!"), zinot, ka tas nedos kāroto rezultātu. Bet šī jau izskatās pārāk globāla lieta, un velti jau cerēt, ka tieši pie mums viedais atradīsies. Tas gan laikam ir speciāls viedoklis, ka novecojoša sabiedrība ir arī norietoša sabiedrība, bet tas ir manējais.
Nu ar šitiem jautājumiem es "pie urnām!" |
|
|