|
[Aug. 26th, 2016|12:13 pm] |
Klients nomā mūsu telpas savām padarīšanām. Viena no klienta pārstāvēm skrien garām un dikti saldā balstiņā ņaud pa telefonu: "Pupsik? Klau, pupsik! Man Tev kāds lūgumiņš... Pupsjik? (gandrīz erotiskā intonācijā). Nu jā, pupsjik, mums vajadzētu satikties un parunāties, ir tāda lietiņa ..." un tieši šajā brīdī viņa pazūd aiz durvīm, nedabonu dzirdēt, kas par lietiņu...
bet tiešām?? TIEŠĀM tā dara, ka sauc kādu par pupsjiku??? |
|
|
Comments: |
problēma ir vienkārša – vai tev ir kāds, ko nosaukt par pupsiku? nu nav. vot. tas pat labi, ne?
À, domā vnk freidiska skaudība?
jo vairāk kaut ko vajag mo cilvēka, ko viņš negrib dot, jo vairāk pielien. tā vismaz es to šobrīd redzu.
Nu nez... Ja mani kāds sauktu par pupsjiku, nekad neko no manis nedabūtu
cilvēks zin pareizo pieeju katram upurim ;D
es ceru, tu saproti, ka postmodernās ironijas ietvaros tagad tas būs mūsu pienākums saukāt tevi par pupsjiku (bļāā, kā vispār tādu vārdu var mutē paņemt, rakstīt jau pretīgi).
From: | zirka |
Date: | August 26th, 2016 - 01:30 pm |
---|
| | | (Link) |
|
vai ne, vai ne?
Tiešām bļā, apšķebinājos arī, nupat skaļi izrunādama šo vārda izstrādājumu Postmodernās ironijas ietvaros pienākuma izpilde tiks pieņemta :D
nav tā, ka es naktī par šo raudāšu, tiešām
Bet vai tad tas nav prikols? Jo es, piem., junonu (un viņš mani) arī saucu par zaķīti.
nē, nē, tā ņaudēšana bija pa īstam | |