| 13. Sep 2009 23:15 bez gals bez gals maziņā maziņā bezgals Viss sākās ceturdien
Aizgājis uz tūri atklāju, ka neviens šodien nebūs. Tāpēc aizgāju lēnīgi un noliku koferi un tad devos uz Riga Art space, kurā tika atklāta jauna izstāde , kurā apkopotas Hardija Lediņa pārdomas par padomju laiku arhitektūru un vispār. Ieradies tur atklāju, ka tā ir vēl tapšanas procesā. Tā nu es sapratu, ka vajag piedalīties un salīmēju dažus numuriņus. Nu, palīdzēju. Un man piekodināja, lai atgriežos vakarā uz atklāšanu.
Sacīts Darīts. Uzvilku savas jaunās linu bikses, kuras pēc tam ierāva ķēdē un devos turp. Izstāde ir spīdoša, un atziņās vēl vairāk. Vismieklīgākais man likās tas, ka tur bija kāds ducis bilžu, zem kurām izskaidrots, kāpēc man patīk dzīvojamie rajoni Rīgā. Ironiski, bet viss ducis bija krievu sākumskolas paaudze, un parastākā atbilde - tāpēc, ka man tur ir draugi. Mazie gangsta rajoni aug, mīļie. :)
Pilnīgi nejauši satiku Evitu un viņa mani uzaicināja uz Gaujarta (Gožār) koncertu mākslas darbinieku namā. Bija plānots aizdoties uz vienu Dzejas dienu pasākumu, bet, ja parādās laba iespēja, es to izmantoju. Tā nu ap septiņiem satiku sevi, Evitu in Uldžu (un vēl dažu labu gūzmu ar pazīstamiem ļautiņiem) tur - MD namā. Jāatzīst - koncerts bija lielisks. Un vēl lieliskāk bija tas, ka viņi dažbrīd runāja dzeju (nu kā jau dzejas dienām pienākas) Vienā mirklī (tas ir pats pats foršākais) viņi piedāvaja publikai kādu dzejoli norunāt pašiem. Es jau uz mutes neesmu kritis, protams pieteicos. Pie reizes norunāju Pušķinu un reklāmu par dzejas zveju. Un ticiet vai ne - saņēmu Gaujarta jaunu skaņripuli spīdīgo par baltu velti. Laime, laime, laime.
Tad aizgāju uz Ļeņingradu (pa ilgiem laikiem) un satiku fizmatus atsvinot Baldoni. Aizgāju mājās, jo nedaudz piebesīja, bet tad tāpat pēc stundas atgriezos Vecrīgā, jo man tak piegdien strādāt nevajadzēja. Un vēl kāda laime. Aizklīdu uz Rokenrigu a tur? Husqvarna zāķē pušu gaisu un spēlē debešķīgu smagmūziku. Vienkārši svētlaime.
Atgriezos mājās kādos četros. Vai kaut kā tā. Cēlos desmitos.
Kulturālā 5g-diena
Piegdien sadarīju dažādas lietiņas ko man vajadzēja darīt un devos uz Jūrmaku, uz Bulduriem Kursīša meitai ballīti vadīt. Paliek seši gadi. Nevēlos leilīties, bet laikam jāatzīst, ka viņa māsai, kurai ir kādus deviņus gadus vecs dēls un vīrs (turīgi) es drausmīgi esmu iepaticies, ka viņa pat atļāvās koķetēt. Mjā. Interesanti.
Atgriezies no Jūrmalas uzreiz piesliecos grupas Stereo Hypnosis koncerta Old Town hostelī fotogrāfēšanā. Pie reizes ietestēju arī jaunu Carena zibspuldzi. Vispār pats koncis bija tāds ņammīgs, bet nevarēju palikt uz afterpārtī, jo nācās skriet uz Kongesu namu, kur ar nakts filmu seansu tika atklāta īstā "Baltijas Pērle".
Triju debešķīgu filmu parāde, kuras jums ir JĀREDZ:
- A L'Aventure. franču filma par psihoanalīzi, seksu, iekāri, ekstāzi, skaistām un iekārojamām sievietēm un izskatīgiem franču jaunskungiem. Fiziska Filozofiska un nedaudz pārdabiska drāma.
- Nightwatching. Pītere Grīnveja drāma par Rembranta nevaldāmajām alkām atklāt Aristokrātiskās holandes aizkulises tieši jums. Un bez cenzūras. Ideāls reālisms un ievads barokā dārgie. Kādas krāsas, kādas krāsas!
- Dzift. Bulgārijas oskarotā tiktiešām Kino pērle, koru nevar apraktīt, jo tā ir jāredz. Tikai šim apgabalam raksturigs humors, izcils kameras darbs un scenārijs. Jāredz. Jāredz. Jāredz.
Pēc filmām atkal ierados Hostelī, kur nevien vēl nebija devies pie miera, bet es devos mājup, jo, kā smejies, šodien jāstrādā. Un smejies vel, jo aizgāju gulēt septiņos. kaut kā tā. Celiens - plkst. Desmit.
Pasākumiskā seskdiena
Nostrādāju debešķīgu tūri ar gandrīz visiem angliski runajošajiem cilvēkiem (anglija, jaunzēlande, austrālija un viens jokais polis) un tad ātrā gaitā devos uz Strenču ielu, kur daži pazistami un nepazīstami cilvēki rīkoja dārza balli. Es atkal fotografēju (sanāca trīs filmiņas) un redzēju uzstāšanos no Riga Metro (tiesa, gan pēdejo dziesmu), tad Zaķi, tad Crowd, tad Backflow (kuri man tomēr mazliet piebesīja ar to, ka kameras priekšā gribēja zīmēties, jo man nepatīk māksligi cilvēki) tad ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) digna un inese_tk un viņu benda uzstāšanos, Sniegavīru rūpnīcu (šķiet), tad Martin Confused. Nu tā. Satiku daudz (nu labi, ne tik daudz, bet visus skaistus) jaunu cilvēku, un mani pat paspēja nobildēt kādam modes mēdijam par izcili savādāko ģērbšanās stilu. Nu jā. Dīvaini, bet patīkami. Pasākums ļoti privāts, bet super super.
Ceļš veda uz mājām pēc zeķēm un tad uz Vērmanīti skatīties Le Bal. 20. gadsmita vēsture dejā. Arī burvīga filma. Bet tā beidzās pusē, jo mani atrada Ieva, kas bija nedaudz iesilusi, tāpēc mēs devāmies uz Bastejkalnu cirku vērot, bet, tā kā tur bija pauze, tad aizdevāmies uz franču maiznīcu. Parunājām par daudz un dažādām dvēseliskām lietām, uzzināju no viņas mutes, ka esmu labs cilvēks par 99% (man vēl jācenšas :)) un tad devāmies atpakaļ uz Basteju. Tur uzstājās, iespējams, Somu žonglieris. Ieva pajautāja, kāpēc viņam skūta galva. Ar saviem trikiem viņš parādīja, kāpēc.
Īstenībā pirms tās uzstāšanās mēs satikām Aiju (nu gan veiksmīgi) un devāmies uz Vecrīgu ar trejiem viņas draugiem. Vecrīga mūs pievīla, bet DērtīDīls ne, jo tur bija sasodīti labs dišons. Nedaudz pakratījās meitenes, tad Ieva aizbrauca mājās, tad Aijas draugi, tad arī es pakratījos. Un jā. Tā nu es arī tiku pie vienas nozīmītes no listener.lv saita. Nestāstīšu, kas tas ir, bet interesanta ideja. (vēl piebildīšu, ka ieteiktu tos cilvēkus, kas ir ar šīm nozīmītēm saukt par Klausītniekiem. Klausītāji ir mazi un niecīgi. Listeneri - nelatviski. Klausītnieki. Mīļi. Bet Paskatieties paši.
Bet vispār... Vispār interesants nobeigums ;)
Aizgāju gulēt pēc sešiem.
Dvēseliskā svēdrdiena
Piecēlu sevi vienpadsmitos. Nobaidījos, vai radio ieslēgsies, jo pa nakti nebija elektrības. Visā mājā. Bet, kā rādīja maģa pulkstenis, tad tikai vienu stundu. Lēna nogurdinoša tūre. Atvilkos mājup ar domu aiziet pagulēt, bet nesanāca. Saliku dažas bildēs klāt manā fotoblogā, paspēlēju ģitāriņ un izlasīju savu dzeju, kas bija paredzēta šīsdienas Dzejas Zvejai, kuru platforma.lv un Latvijas Mūzikas Kanāls pārraidīja tiešraidē. Iespējams, ka visu savu krājumu es nolasīju vislabāk no visām pārējām reizēm, jo es biju sevi tā uzvilcis, ka visas jūtas un pārdzīvojumi gāzās ārā aumaļām. Pēc tam i parunāt nevarēju.
Tā lūk. Neliels nonstopiņš mazulīt. Un tagad arī laikam sanāks aizvilkties gulēt ap trijiem četriem (kā parasti) Rīt brīvs. Laikam uz jūru skimot. Anyone?
eju līdzi    |
