Klejotājs

pēc diezgan interesanti nogulētas nakts devos uz jauko māju ciemiņu ar nosaukumu "Biksti" un vēl tiešāk "Upenieki". Somā jau biju ielicis dāvanu māmiņai (bezrūtiņu blociņš - dienasgrāmata ar katram gadam (kopā sešdesmit) atvēlētu gadu. dažos gados jau bija ierakstīts dzejolis, vai arī kāds fragments no epifānijām un tā), protams, paņēmu līdzi arī jauno Smenu, kura jāizmēģina un savu melno skaistuli. (pēdējo pielietoju sēžot ar Zani un Intu pie Cieceres, bet par to vēlāk).

Protams, ka dārgais dēls uzreiz tika pielikts pie darba, un bija jāved mājās siena ruļļi. Kopumā 14. Viss tika izdarīts rekorlielā ātrumā, jo ciemā atnāca kaimiņu puikas ar uzvārdu Krami un vārdā Igo un Edgars. Par viņiem stāsts sekojošs:

Igo jau izsenis bija pazīstams ar savu rupjo valodu pre skolotājiem Bikstu pamatskolā un ar savu izrunas neprasmi, tāpēc tika aizsūtīts uz Annenieku internātskolu. Mācās septītajā klasē, bet laikam vajadzēja būt astotajā vai pat vēlaugstāk. Edgars bija pazīstams tikai ar to, ka teica Egāls utt., bet tagad savā sestajā klasē runā spīdoši, kaut kan arī vārdu krājums piesātināts ar dažādu stāvu izteikumiem.

Vispār visa ta Kramu dzimta ir interesanta. Iespējams, ka pārmaiņas sākās tad, kad pirms kādiem trīs gadiem šīs ģimenes vīriešu kārtas apgādnieks un vārdā tētis Aigars  pieteicās uz pakāršanos aiz durvju kliņķa jaungada vakarā. Nu jā, ziņas nebija no labajām, bet tas laikam ir pārvarēts. Tad vēl nomira to bērnu brālēns, kas noslīka Bērzes upē, plus vēl aizgāja vecmāmiņa, kas gan laikam nebija labā audzinātāja. Viss vienā gadā. Spēcīgi.

Bet dzimta turpinās.

• Tās ģimenes (nelaiķa Aigara) māsa Dace jau ir samontējusi kādus četrus knēvelīšus
• Pats Aigars brāļiem Igo un Edgaram (Egālam) bija sagādājis vēl trīs mazus radiniekus (vienu pavisam dīvainu meiteni Rigondu)
• plus vēl (šajā ģimenē vienkārši ērti teikt "plus vēl", jo viņiem bieži sanāk)
• viņa audžu meitai Kristīnei piedzima bērns. Tāpēc divpadsmitās klases izglītība gāja secen. Tagadējā apmešanās vieta - Jaunpils.

šodien pamodos diezgan izgulejies, par spīti kārtējai naktij, kuru ievadīju miega fāzē kaut kad četros. gājis gulēt ātrāk par kādiem divpadsmitiem neesmui jau kādus gadus dažus, bet jau kādu mēnesi neeju ātrāk par trijiem.

tūrē bija dažādi koučsērferi un viens interesants vāciešu pāris (kopā vienpadsmit, jo trīs maitas aizlavījās, neatvadoties (piedošanu par maitām, bet tāpat - rupji)), kur vārdus es pat nezinu un pat īsti nespēju noteikt, vai viņi bija pāris vai ne. Arī kaučsērferi. Pēc tūres es viņiem Bakpekeru bārā uzzīmēju to maršrutu, kuru mēs gājām, un piezīmēju, ka tai meitenei (kura bija arī diezgan izskatīga) vajadzētu vairāk runāt angliski, jo tā paaugstinātos viņas a. valodas līmenis, kas nebija īpaši labs. Un tad mēs devāmies uz LN saldējumu veikaliņu Audēju un Vaļņu krustojumā, kur kādreiz bija kaut kāds kaķu restorāniņš. Saldējums labs. Es paņēmu ar griljāžu (60sant.), marmelādi (60sant.) un zemenēm (70sant.).

Atnācis mājās sapratu, ka iespējams no brīvdienām nekas nesanāks, jo it kā esot tūres filmēšana sakarā ar to projektu, kuru uzrakstīja igauņi, kad mēs viņus bakstījām ar sūdainu koku, ka viņiem vienīgajiem nav brīvās tūres Baltijā (īstenībā Finlandi mēs arī tagad saucam par Baltiju :). Tai vajadzēja būt otrdien, bet, kad vakarā Bakpekeros satiku Džeimsu, viņš tomēr apstiprināja, ka trešdien. Tātad - rīt uz laukiem un otrdienas vakarā atpakaļ. Jāņem līdzi ģitārā un jāmācās.

Ļeņingradā notika kārtējā filmu svētdiena. Par spīti dažreiz ieilgušajai tradīcijai pārraidīt koncertus un ķīniešu sitamgabalus, noskatījos filmu "Rockstar" ar Marku Valbergu rokgrubas dziedātāja lomā. Filma bija foršiņa, bet "Almost Famous" man patīk daudz vairāk. Liekas, ka tikai tāpēc, ka šad tad dzīvoju sešdesmitajos un septiņdesmitajos.

Zane (tā, kas Ozoliņa) dabūja grāmatu par Mötley Crüe narkomānu Nikki Six. Jāpaklausās šis tas, pirms dodos pamt.