
| 8. Jun 2009 13:23 *** Mans prāts kā zirneklis Miljonu kājām, Un es viņa izpluinītais cietumnieka krekls. Pa labi, pa kreisi, Uz augšu, uz leju, Plēš mani, plēš, Līdz izplēš no mājām, Jo man taču nav, kur gurdumā gulties - Visa pasaule Sapinas kājās, Zirnekļa milzīgos Apmāna tīklos. Un es esmu Sadrupis šķilās, Izkaisīts rudens nolemtās lapās. Pa vējam svaidīts, Pretoties nespējīgs. Sadegošs, Izžūstošs. Nolemts un irstošs. Un, lai cik tālu, Es apziņas skrietu, Atduros sen jau iemītās pēdās.
Šī pasaule man jau gadiem par mazu! Nē. Tā ir par mazu Tik manam ideotismam.
5.jūnijs. 2009. Rīga. 4 iet līdzi - eju līdzi  |