Tikko biju uz vēl vienu darba interviju vienā no Rīgas centra skolām
+ Direktors bija izlasījis manu CV no sākuma līdz galam
+ Intervija bija 45 minūtes, kas ir diezgan daudz
+ Ēka ir glīta, izremontēta, gaiša un sakopta

- Direktoram ir skaidrs redzējums, kādam jābūt matemātikas skolotājam, kaut viņš pats nav matemātikas skolotājs
- Direktoram šķiet, ka, ja viņš piedāvā algu 2000 eiro, viņš var gribēt, lai skolotājs intervijā "mēģina sevi pārdot". Reāli ir tā, ka matemātikas skolotāju ļoti trūkst, un 3 manu kursabiedru, 20-25 gadīgi jaunieši, strādā top ģimnāzijās Latvijā, tāpēc es gaidīju, ka viņš pats "mēģinās savu skolu prezentēt kā labu darba vietu", nevis otrādi.

- Viņš no manis gaida 3 gadu plānu, par 404 akadēmiskajām mācību stundām. Kā aizvest visus bērnus līdz sekmīgam rezultātam vidusskolas CE. Es orientējos uz
pārbaudes laiku, kas ir 3 mēneši. Ja man skola nepatiks, man ir tiesības pēc pārbaudes laika iet prom.


Vārdu sakot, ir labi, ka es saprotu, ka ir arī tādi skolu direktori. Skolotājam nav vienkārši pierādīt, ka viņš ir izcils skolotājs, ja vien viņš nestrādā ģimnāzijā ar
bērniem, kas ir gatavi daudz uzsūkt zināšanas, daudz darīt.

Man nav CV ieraksta, pagaidām, ka visi mani bērni pēc 404 mācību stundām vidusskolā matemātikas CE saņem sākot no 70%. Tāds skaitlis reāls būtu (visdrīzāk) tikai ģimnāzijā. Tāpēc pierādīt ar skaitļiem, ka es esmu izcils skolotājs, kurš ir pelnījis divus tūkstošus mēnesī, es varu ar to, cik daudzus bērnus esmu sagatavojis uz ģimnāziju iestājpārbaudījumiem, cik daudzi nolikuši CE vispār pēc pirmās nesekmīgās reizes. Tas viņam nederēja, jo tas ir privātskolotāja darbs.

No manis gaidīja, ka es sevi protu slavēt un "pārdot".