Kāpēc es šajā pavasarī galu galā pārdegu matemātikas skolotāja darbā?
Kolēģe teica tā:

"Vidēja līmeņa klasē ar ļoooti dažādiem skolēniem katru dienu ir jāimprovizē,
jo nekad nebūs kā plānots un nesanāks kā plānots,
nekad nevar sagaidīt to, ko ceri un pats galvenais,
lai arī cik daudz tu ieguldītos, tāpat lielākajai daļai to nevajadzēs".

Es gan piebilstu, ka klase ar vidējo atzīmi "3,15" matemātikā nav "vidēja līmeņa klase". Tā ir ļoti zema līmeņa klase.

Vissvarīgākais man šķiet tas "Lai ar cik ieguldītos, tāpat lielākajai daļai to nevajadzēs".

Jo es biju pieradis strādāt par 20 eiro stundā, pasniedzot privātstundas matemātikā. Skolā man maksā aptuveni 10 eiro stundā.
Taču visa pavasara laikā es tā arī neiemācījos sagatavot divreiz sliktākas stundas un patērēt stundu gatavošanai divreiz mazāk enerģijas.

Tā ir elementāra fizika - enerģijas apmaiņas likums. Ja man maksā 2x mazāk, man vajadzētu darīt 2x mazāk. Taču es nemācēju,
aizvien to neprotu. Tāpēc arī pārdegu.