Jā, tā viņš ir. Man jāmācās pieņemt, ka darīt lietas uz "7" ir daudz jēdzīgāk, nekā uz 9 vai 10 pēc iekšējās skalas.

Jā, formāli es biju arī praksē. Mani vērtēja tās skolas mentore, katru stundu kritizēja. Taču viņai tāds pienākums. Ja būtu ideāla stunda, tik un tā atrastu kaut ko, jo vajag. :D

Sirdsapziņa kostu. Perfekcionista lielākais kritiķis ir viņa sirds un prāts.

Tie bērni ir pēc statistikas visvājākie skolā. Mans glābēja komplekss ieslēdzās, ka es taču protu uztaisīt interesantas stundas, aizraujošas stundas, viņi varētu no 3 uz 4 sākt mācīties. Kad es redzēju, ka pašiem bērniem diezgan minimāli patīk risināt uzdevumus, pat ja tie ir par viņiem saistošām tēmām (iepirkšanās, ballītes, datorspēles u.c atbilstoši 13 gadīgajiem), tad es vienkārši apjuku. Sāku lasīt psihiatriju čupām, lai saprastu, kas viņu galvās notiek.


Tavā jomā, man varbūt naivs priekšstats, nevar gluži tik viegli darīt mazāk. Ja matemātiku bērns pats caur uzdevumi.lv un mākslīgo intelektu var vēl iemācīties, tad pats sev iešpricēt zāles - diez vai.

Tieši naudas dēļ es piekritu šeit strādāt, kur paiet 1,5 stunda ceļā vienā virzienā. Šomēnes būšu atdevis visus parādus, kas bija no septembra. Tas gandarī.