Eos ([info]eos) rakstīja,
@ 2026-04-20 20:55:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kanādas profesors pierādīja, ka studentu IQ universitātēs ir samazinājies par 17 punktiem
https://www.youtube.com/watch?v=PtgQCl2bCrE

https://www.scienceopen.com/hosted-document?doi=10.14293/S2199-1006.1.SOR.2024.0002.v1

Turklāt agrāk studenti universitātē mācījās 2–3 stundas mājās uz katru stundu lekcijās, tagad šis skaitlis ir drīzāk 1 stunda mājās uz katru lekcijas stundu.

Tas nozīmē, ka profesori, kas sāka mācīt 90. un 2000. gados, jūtas tā, it kā viņiem viss būtu jāatvieglo, jo
ielikt 7 vai 8 cilvēkam ar 90 IQ, kas ir zem vidējā, prasa nopietnu pārbaudes darbu atvieglošanu.

Profesora pētījums tika izņemts no zinātniska žurnāla tikai tāpēc, ka portālā X nīdēji teica, ka tas ir diskriminācija pret cilvēkiem ar invaliditāti. Par laimi, viņš to varēja publicēt citā augsti novērtētā žurnālā.

Problēma studentu vidū ir daudz īsāks uzmanības noturības laiks, mazākas vispārīgas zināšanas par dzīvi, un tāpēc
profesoriem jāpavada ilgas stundas, atkārtojot vidusskolas mācību saturu, pirms viņi var sasniegt faktisko bakalaura līmeni.


Šis viss ir pilnībā saistīts ar viedtālruņiem, atkarību no īsa satura, "doom scrolling" un lasītprasmes samazināšanos jauno studentu vidū.

Universitātes nevis ceļ trauksmi, bet ik pēc 2-3 gadiem visu atvieglo. (Tā esot Kanādā un ASV, par Latviju nav datu).

Video redzamais profesors saka, ka mūsdienās tiek uzskatīts, ka cilvēkam ar 70 IQ vajadzētu būt iespējai iegūt grādu, jo tāds ir valsts valdības viedoklis. Pirms 20 gadiem daudzās jomās tas nebūtu bijis iespējams iegaumēšanas un darba atmiņas apjoma dēļ, kas nepieciešama, lai ātri apstrādātu informāciju un savlaicīgi iesniegtu mājasdarbus.

Tagad, pateicoties mākslīgajam intelektam, studenti var daudz vieglāk izlikties, ka zina mācību materiālu. Krāpšanās ir kļuvusi vienkāršāka.

***

Īsāk sakot, augstākā izglītība ir daudz mazāk prestiža.
Darba devēji to zina un maģistra grādu vērtē daudz zemāk, nekā pirms 20 gadiem. It īpaši STEM jomās.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kihelkonna
2026-04-22 09:32 (saite)

kopsavilkumā (visu lasīt šobrīd nav laika) un tāpat secinājumos redzu:

1. agrāk studēšana bija elitei, tātad nelielai sabiedrības daļai. tagad studē daudz vairāk. skaidrs, ka elites intelekti tiek "atšķaidīti"ar pārējiem. ja agrāk studēja 2% un tagad 30%, tad visi nevar būt ar intelektu virs 125. sarēķini pats.

2. IQ ir krities par līdzīgu ciparu gadā pēdējo 80 gadu laikā. vismaz kopsavilkumā nav par lielu kritumu pēdējos gados. ja tu no šī secini, ka vainīgas ierīces, tad sanāk, ka cilvēki pilnīgi vienādos daudzumos ir sēdējuši pie ierīcēm visus 80 gadus.

3. tavs minētais 70 ir izņēmums, ja jau vidējais ir 102.

4. tur ir nedaudz analizēta attieksmes maiņa. agrāk augstskola bija elitāra, tagad nē. zinām, ka daudzās profesijās augstskolas diplomu vienkārši vajag. manai māsai, kas pūš tauri armijas orķestrī, vajadzēja augstāko izglītību. viņa tiešām neizcēlās ar atzīmēm skolā maigi sakot, bet to diplomu viņa dabūja. tu droši vien zināsi vēl profesijas, kur augstāko izglītību vajag diezgan formāli. vismaz kopsavilkumā es redzu stāstu par šo. ka cilvēki grib studēt un to dara arī tad, ja nav apdāvināti. un tu saviem skolēniem droši vien gribi palīdzēt tikt studēt un īstenot savus sapņus arī tad, ja arī viņi nav ļoti gudri un nevis sūti strādāt gaterī visus, kam IQ izskatās zem 115.

5. raksts esot noraidīts. tā nav, ka žurnāli noraida rakstus. nu labi, noraida, ja galīgi neatbilst žurnāla profilam, bet ja atbilst, tad tie tos nosūta recenzentiem, kas var tos noraidīt sliktas statistikas dēļ vai vienkārši uzkasīties, ka autors nav uz viņiem atsaucies. autori tad par to nebēdā, sūta uz citu žurnālu. apsūdzēt žurnālu par raksta noraidīšanu izklausās tā khm provinciāli.

6. autors vairākkārt uzsver, ka agrāk studēja elite, bet tagad visi, kas grib. viņš nesaka, ka tas ir slikti. vēl senāk (pirms dažiem gadu simtiem) arī lasītprasme bija elitāra. tas, ka agrāk lasīt prata tikai apdāvinātie, bet tagad lasīt prot visi, pat viegli garīgi atpalikuši, nenozīmē, ka tauta ir kļuvusi stulbāka.

padomā, lasītpratēju IQ pēdējo 300 gadu laikā ir nokrities no 125 uz 100, vai tev tas šķiet slikti?

7. tajā video vai vismaz tavā atstāstā ir par kaut ko citu, nevis par šo rakstu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-22 09:36 (saite)
>>>> lasītpratēju IQ pēdējo 300 gadu laikā ir nokrities no 125 uz 100

te pa taisno varētu atrast cēloņsakarību - jo vairāk lasa, jo stulbāki kļūst

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eos
2026-04-22 11:33 (saite)
"sūti strādāt gaterī visus, kam IQ izskatās zem 115."

Šis ir labs. Varētu matemātikas kabinetā kā lozungu. "Ja nepildi mājasdarbus, apsver darbu gaterī!"

7. Tajā video raksta autors vairāk nekā stundu komentē kādas ir sekas sabiedrībā no rakstā iegūtajiem datiem. Skaidrs, ka komentāri un raksts nav viens un tas pats. Varbūt tad nevajag lasīt rakstu atrauti no video.

Jo dati ir daudz, taču tos interpretēt, ignorējot pastāvošo status quo un norādīt uz riskiem, tas ir drosmīgi.

Tā interpretācija ir svarīgākais, jo
arī LU tā profesore, kura Latvijā organizē PISA testu, uz visu izglītības sistēmu skatās totāli citādāk, nekā viņas kolēģes pedagoģijas nodaļā.

Viņas izglītība ir administrācija/statistika/socioloģija, doktora grāds. Tādi cilvēki operē ar datiem, nevis bērnu psiholoģiju. Taču viņa ir strādājusi jaunībā skolā par datorikas skolotāju, tāpēc ir mazliet empātiskāka par parasto cipargalvu.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-22 11:51 (saite)
nē, ir jālasa raksts, jo tur ir pārbaudāmi dati. jūtūbe nav labs materiāls kritiskās domāšanas audzēšanai. jūtūbes video var sataisīts katrs un sastāstīt tur visu, kas tajā brīdī ienāk prātā un uztaisīties par sazinkādu upuri un teikt, ka raksts ir noraidīts nevis zemās kvalitātes dēļ
(diskusija un secinājumi neizriet no rezultātiem, diskusijā runā par lietām, kas agrāk nav pieminētas, biologiem pirmkursnieki šito atļautos, bet treškursnieki nu nekādi), bet citu iemeslu dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-22 12:22 (saite)

apskatīju arī to
"citā augsti novērtētā žurnālā"

tas īsti nav žurnāls kā tāds, to nedrukā. tā, protams, ir svarīga vieta, bet tā ir vieta, kur savu rakstu var ielikt katrs, apmēram tāpat kā ielikt personiskajā blogā. rakstu pirms ielikšanas nelasa recenzenti; tur ir tikai tehniska pārbaude - vai raksts izskatās pēc raksta un vai nav plaģiāts.

šī ir vietne, kur saliek tādus pētījumus, ko visi citi ir noraidījuši un tam nav impact factora.

"augsti novērtēts" - tie ir meli. kāpēc tērē laiku, lai klausītos meļus?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2026-04-22 13:22 (saite)
Ko lai saka - es noteikti nenoraidu Tavas bažas, ka pētījums formāli nav ideāls.

Taču es esmu praktiķis un redzu, ka pētījums saskan ar realitāti Latvijā.

Augstskolu profesori šo realitāti sauc par "vājākie matemātikas studenti, kādi caurmērā ir bijuši kopš 90-tajiem gadiem" un par krīzi pedagoģijā gan skolas, gan augstskolas līmenī.

Lai šādus izteikumus pamatotu akadēmiski, vajag pētījumus. Es tos cenšos meklēt. Taču tiešā veidā par Latviju tādu ir relatīvi maz.

Kāpēc skolēni nesaprot, ka vajag pildīt matemātikas mājasdarbus 3x nedēļā
15-60 minūtes katru reizi, kaut tas ir zinātniski pamatots?

Kāpēc tikai ģimnāzijās ir šāda politika/skolas kultūra?

Vai tas nozīmē, ka visi tie, kas netiek ģimnāzijās un skolās ar augstu akadēmisko kultūru, tiek automātiski padarīti par garīgi atpalikušiem, jo viņi/viņu vecāki/skolas vadība pieņem lēmumu, ka bērnus traumēs tie mājasdarbi 3x nedēļā?

Kāpēc PSRS laikā visi varēja pildīt mājasdarbus matemātikā 3x nedēļā un tagad vairs nē?

Kāpēc tāds "slinkums" un sniegpārsliņu kultūra tiek atbalstīta no Izglītības ministrijas?

Varbūt te vairs sen nav runa par pedagoģiju un matemātiku, bet antropoloģiju
un socioloģiju. Taču man ir jāspēj rast atbildes uz šiem jautājumiem to fakultāšu ietvaros, kuru students es esmu.





(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-22 13:56 (saite)
>> pētījums saskan ar realitāti Latvijā

par to pētījumu! kur tajā pētījumā to var izlasīt? tur nekā tāda nav. tur ir tikai, ka vidējais iq ir pilnīgi vienmērīgi pazeminājies pēdējos 80 gados (tātad pēdējie gadi šajā ziņā neatšķiras no sešdesmitajiem)
un ka tas izskaidrojams ar studentu skaita pieaugumu.

tas domburšovs, kas panesas diskusijā, nav nopietni ņemams, jo tas nav pētījums; tur tikai tiek piesaukti citi pētījumi, kurus gan tev būtu vērts sameklēt. tas par mācībām veltīto stundu skaitu nav šī autora pētījums, taču ir atsauce. tāpat arī par studentu viedokli par savu līmeni.

tev ir tekstā jāmācās vairāk ieraudzīt to, kas ir, nevis sekot ilūzijām. bērniem skolā ir tāda disciplīna kā tekstpratība - jāatrod konkrēts citāts, kas pamato apgalvojumu.

es te ne par mājasdarbiem kā tādiem, bet par to, ka tev jāmācās izvērtēt avotus. citādi tu tā kā mapats - tas jebkuru MI ģenerētu tekstu vai attēlu uzskata par augstāko patiesību. viņš tieši tāpat - kad viņam norāda, ka uz staba uzlīmēta uzlīme "7G, tūlīt būsi beigts" nenozīmē, ka tā tiešām ir un ka varbūt to uzlīmējis kāds jokdaris, tad viņš nevis apsver, ka šis tiešām varētu būt kļūdains informācijas avots, bet sāk stāstīt, ka 7G tiešām ir bīstams un kā tu to nesaproti. es tikai par to avotu. tas nav pētījums par to, par ko tu runā.

mājasdarbi ir arī parastās skolās. ir. un manu viedokli par ģimnāzijām kā apdāvinātu bērnu likvidēšanas vietām tu jau zini. lietai ir daudz dimensiju. arī IQ kā matemātikas prasmju rādītājs diez vai derēs.

no meitas zinu, ka ir dati par to, cik stundas mācās cilvēki dažādās valstīs. skolās un augstskolās. varbūt to tev pameklēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?