Kad "es neesmu mediķis" nav atruna
Paziņa 69 gadu vecumā uzkāpa uz jumta vienā kreklā, saulei spīdot, strādāja, it kā bija silti, taču tomēr nosala. Nejuta, ka nosalst.

Dzīvokļa biedrene 71 gada vecuma sēdēja +23 grādu istabā vilnas zeķēs, puszābakos, skatījās telefonā ziņās, ārā bija -16, pūta vējš, it kā bija silti, taču tomēr nosala. Nejuta, ka nosalst.

Kas tas ir par procesu, ka cilvēks vecumā vairs nejūt savu ķermeni? Nosalst un tikai tad attopas, kad jau ir par vēlu? Un, ja tā notiek, tad ir spēcīgas sāpes mugurā, angīna
u.c bīstamas lietas.

Kā šo procesu apstādināt vai lēnināt, kad ķermenis neprot/nemāk/vairs nespēj savlaicīgi brīdināt par ārējo kairinājumu?

Jāpēta. Tas ir dzīvības jautājums!