Sviesta Ciba |

Eos (

eos) rakstīja,
@ 2023-12-12 21:21:00

10 filozofiskākās video spēles
Datorspēļu spēlēšana kā filozofijas apgūšana

1. Eksistenciālisms
2. Ētika
3. Metafizika
4. Epistemoloģija

https://www.youtube.com/watch?v=9ONh_2dczJ8

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	snie 2023-12-13 09:02 (saite)
	vāu, tas runātāja stāsts no video ievada atgādina - nav "stulbu" cilvēku, vienkārši izziņas metodes skolā nav diez cik aizraujošas. Naivi ticu, ka jebkurš var iemācīties jebko. Spēles ir tīrākā maģija, nudien. Tas, ko spēles izdara ar domāšanu un kādu neapdzēšanu nenogurdināmu liesmu piešķiļ. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	snie 2023-12-13 09:03 (saite)
	spēles un vēl improvizācija. Šo atklāsmi pēdējos pāris gadus jau galvā maļu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eos 2023-12-13 15:04 (saite)
	Par improvizāciju vēl mācos. Paziņa ir izveidojusi teātra kursus, jo pati ir beigusi aktiermeistarības studiju. Pie viņas mācāmies atvērties, paust dažādas emocijas, apzināties tās, pētīt, kuras lomas mums padodas viegli, kuras grūtāk. https://dramaturguteatris.lv/ - šo viņa pabeidza, pirms sāka mācīt mums. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

eos
2023-12-13 15:00 (saite)

Lai kā man dažreiz būtu kauns, ka vēl 30+ gadu vecumā spēlēju videospēles, klasiskās filoloģijas studijās piedalījos konferencē ar referātu "Sengrieķu un romiešu motīvi videospēlēs" un guvu lielu atzinību.

Ticu, ka jauno paaudzi, kas ir uzaugusi ar viedtālruņiem rokās, var paķert ar "immersive"/ ieskaujošu pieredzi, kur Tu kā varone vai varonis ej uzdevumos, gūsti pieredzi, risini mīklas, un pa ceļam iemācies dzīvei derīgas lietas, kas liek aizdomāties par lielo bildi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snie 2023-12-13 15:27 (saite)
	kāpēc par to jākaunas? Tas ir kā konfekti apēst vai smieklīgu video paskatīties. Ja to nedara cauru dienu, tas ir ļoti terapeitiski :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eos 2023-12-13 15:42 (saite)
	Konfektes neēdu un video neskatos :D Sevis priekam skatos skeitborda sacensības, kuras komentē jautrs, paškritisks cilvēks. Man ir problēmas ar sevis lutināšanu, tas vēl jāmācās :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

gnidrologs
2023-12-16 11:23 (saite)

Neesmu vēl skatījies viģiku, lai gan tas man majačī ieteikumos jau kādu laiku.
Vismaz divas spēles no tās kopas esmu izgājis.

Planescape: Torment.

Tā tiešām ir kaut kas. Tuvākā lieta izcilam daiļliteratūras darbam. Sākumā bija nedaudz boring. Tur tiešām vairāk texta, nekā action. Ļoti lēna virzība uz priekšu un pamatā viss caur dialogiem. Bet ejot tālāk un tālāk, tu saproti cik tas viss interesanti. Visa tā iekšējā pasaules mitoloģija, dažādu karakteru stāsti, galvenā varoņa personībā šķautnes, kuras uzreiz nav redzamas. Spēlēšanas gājums atgādina "Simts Vientulības Gadu" lasīšanu. Sākumā tāds, eh, kas šitas ir, čota nav inčīgi. Uz beigām - WOW. Retā spēle, kur man reāli spalvas sacēlās stāvus, kad tiku līdz beigām un pēc tam vēl ilgi domāju par to visu. Arī izcils soundtrack no Morgana, kura mūzika skan arī Fallout spēlēs, kuras arī ir diezgan naratīvu un atziņu piesātinātas.

Fallout New: Vegas

Manā uztverē nav filozofiska pati par sevi, bet parāda hipotētisko pasauli pēc tās gala samērā reālistiskā veidā. Protams, tur ir daudz tipisko videospēļu 'tropes' un fantastiska spēja močīt monstrus un tā, bet spēlē ir liels uzsvars uz kvestiem, kas risināmi daudzos dažādos veidos, pieņemot dažāda veida, ne tikai melnus un baltus morālus lēmumus. Daudz apzināti cinisku opciju, bet arī iespēja būt labam cilvēkam, bet ne tā kā Bioware utml. spēlēs, kur ir tikai baltais paladins vai melnais antikrists. Ļoti smalki tur viss izstrādāts.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	eos 2023-12-16 15:08 (saite)
	Paldies par komentāru. Ļoti vērtīgi un plaši. Latviešu valodā zinātnisku pētījumu par datorspēļu izmantošanu pedagoģijā ir maz, cik zinu. To es plānoju mainīt, jo pagaidām izskatās, ka ekrānu pārmērīgas lietošanas sekas ir ADHD, depresija, trauksme un citi. Tāpēc saistoši mācību app- i ir nākotne imho. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: