“Ieraksts par seksualitāti”
Atceros, man bija paziņa, kura savā blogā daudz rakstīja par attiecībām. Kā iepazinās, kā pārcēlās uz UK, kā tur apprecējās ar pusaudžu laika mīlestību. Par pirmo bērniņu. Par to, kā ir būt sievai.

Šajā stāstā mani aizkustināja tas, ka viņa raksta par to, cik laimīga ir. Nevis negācijas, bet tieši pateicību. Sev, vīram, draugiem, dzīvei. Par iespējām veidot savu dzīvi.

Viens no ierakstiem bija par to, ka viņai ar vīru ir lielisks sekss. Paredzams, drošs, maigs, sniedz baudu abiem. Viņa bija aprakstījusi, cik, interesantā kārtā, var būt patīkami, ja dara vienu un to pašu, mazliet variējot, un, cik uzmanīgi, ar lielu rūpību, viņš visu dara. Cik tas ir jauki.

Tas man lika atcerēties citu paziņu, kurai ļoti patika dejot. Viņa dejošanu salīdzināja ar tādu kā taustīšanos un otra cilvēka ķermeņa, iespēju izpratni. Ka puiši – labi dejotāji, mēdz būt labi arī gultā, jo prot vadīt. Vadīt gan dejojot, gan gultā. Varbūt dejotāji bija viņas puišu tips. No citām sievietēm tik viennozīmīgu sakarību nav nācies dzirdēt.

Tad es padomāju par heteroseksuālām attiecībām kā tādām. Katra no pusēm kaut ko vada. Sieviete vada mājas iekārtošanu, estētisko pusi un bērnu audzināšanu. Vīrietis vada to, lai visa tehnika mājās darbotos. Lai būtu drošība, ka vienmēr visus rēķinus varēs samaksāt, un ģimenei vēl paliek resurss attīstībai.

Taču, atgriežoties pie sākuma, zēns ir uzaicinājis meiteni uz parku pļāpāt un ēst saldējumu. Viņš viņu ved uz soliņu, kas ir zem tā lielākā ozola parkā. Viņš VED. Viņa tiek VESTA. Vesta ir romiešu mājas pavarda dieviete. Droši vien no tā arī vārds “pavesta”. Kas nozīmē, ka ir aizvesta līdz gultai, bet ne laulību rituālam. Vedēji ir cilvēki, kas pārved līgavu no tēva mājām uz vīra mājām.

Zēns ved meiteni aiz rokas, ejot uz kinofilmu vai teātra izrādi. Viņš zina vietu, zina, kur atrodas viņu biļetēm atbilstošais sols. Zēns, vedot meiteni rudenī, skatās viņai priekšā uz zemi, lai apvestu apkārt peļķēm.

Tas nozīmē, ka zēnam, kļūstot par vīru, ir jāiemācās vest un vadīt. Gan sieva, gan dažādi procesi ģimenē un laulībā.

Acīmredzot, paziņai, kura tā slavēja savu vīru, bija palaimējies, ka viņas vīram kāds šo bija izstāstījis vai iemācījis, kad viņam pašam bija pusaudža gadi.