Cilvēki
Aizdomājos par to, kāda tipa cilvēki raksta te, cibā.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Re: mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
Es nesaprotu - man smieties vai raudāt par to pēdējo komentāru?
Kas tur bija ar to kruto formatējumu? Ar zīmuli rakstīji? :D
Nē, nopietni, nesapratu. Un kaķim sveiciens, šķiet, ka tas grumpy cat ir kļuvis par pēdējā laika lielāko mīlestību visiem pēc kārtas :) Vismaz pretīgā pirmdienā viņš uzlabo garīgo.
Nezinu gan. Vārds personificē, manuprāt, vairāk, jo tas ir reāls. Un, kā jau Tu esi visticamāk nopratis, man realitāte ir mīļa vieta. Es ar savu vārdu pieceļos no rīta un aizeju gulēt, nekad sevi neasociēšu ar ko citu. Un,galu galā, asociācijas var būt dažādas. Ok,citi mani var saukt kaut vai par pieneni, bet tā nebūs daļa no manis. Jo es tā nejūtos :)
Zini,par ko es smējos? Izlasi vēlreiz teikumu par to, ka šoreiz Tev laiks piekāpties. Tu pat nejauši izlaidi vārdu "taisnība" :D lūk, zemapziņa! Grūti Tev atzīt. Nu, ļoti grūti :P
Sēž tās alkas..a ko darīt? :D Es labāk klusēju par to visu, negribu izklausīties salkani. Mani draugi jau tā smejas par to iekšējo naivumu un ticību labajam. Es varu mētāties ar vārdiem, teikt, ka viss ir sūds, bet iekšā paliek tā vēlme pēc papīra un zīmuļa :) un, protams, bruņnieciskuma :)
Nopietni? Tu mani jau velc uz savu pensionāru soliņa? Atkārtošos vēlreiz - y u so mean? :((
Man tik tikko 24 palika, tāpat sagaidīju ar galvassāpēm un smagiem sirdsdēstiem par to, ka neko neesmu dzīvē izdarījusi :D Es pilnībā atsakos no savas pārliecības - lai iet sms bez komatiem un garumzīmēm, lai eksistē tikai virtuālā telpa un cilvēki neiziet no mājām, rijot fast-food! :D Tikai bez penšu soliņa!!
Vispār ar draudzeni (to, kas intraverta) aprunājāmies par šo te visu-viņa gan māk ļoti skaisti adaptēties komunikācijā ar jebkuru cilvēku. Tikai iekšā sēž tā totālā garlaicība, ka tā saruna nu galīgi,galīgi ir neinteresanta.
Es nonācu pie secinājuma, ka man pēdējā laikā ir garlaicīgi ar cilvēkiem. Protams, visu glābj humors. Bet cik var?! Un ne jau visiem ir dots.
Vienkārši parasti smīkņāju par frāzēm:"Ai, man jau parasti nav interesanti ar cilvēkiem uzturēt sarunu." Tad beidzot es sāku izprast šīs frāzes nozīmi.
Hmm..jā, bija Tev tur daži jautājumi.
Par darba vietas maiņu? Ah,jā. Eju prom tad,kad kaut kas nepatīk. Mans mīnuss. Ja priekšniecības ir idioti un ierobežo mani, tad ko citu darīt? :D Bet uz doto brīdi esmu mazliet atrisinājusi šo problēmu un turu īkšķus, ka viss turpināsies uzlaboties.
Bija vēl kaut kas. Lai pagaidām paliek šādi.
Re: mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
Viss tika glīti uzrakstīts, tad, drošs paliek drošs, CTRL+C, CTRL+V, "post comment". Rezultāts - nezkāpēc viss teksts patvaļīgi sadalīts miljons rindkopās. Dafuq? Bet neko tur vairs izdarīt nevar. Un patiesībā tur prasījās nevis pēc Grumpy Cat, bet pēc
Arī to vārdu es neizlaidu. Tas tur bija. Viekārši neuzmanības kļūda vai trollis. Dikti izklausās pēc taisnošanās! :D Kopš kuriem laikiem Direktoram par kaut ko ir jātaisnojas? Ne kopš vieniem. Let's drop this shit. Tēlaini izsakoties, šitā uzservēju un aizplēsu garām laukumam. Skaisti, bet garām. Mjā.
Tātad, tas nebija tā domāts. Tev bail no vecuma? Vai no penšiem? Vai abiem? Kaut kas interesants notiek šajā sabiedrībā ar to jaunības kultu. Tā, it kā neviens nekad nenovecotu. I mean, mēs novecojam, bet tie ir tikai ķermeņi. Apziņa ir mūžīga. Tu jūties kaut kā sevišķi savādāk, kā, say, padsmit gados (nerēķinot avērnesu [awareness] )?
Un beigās - let me tell you another story. Pieņemsim, ka es neesmu vienīgais šāds... īpatnis. Pieņemsim, ka ir vēl tādi. Tā nu reiz mani viens šāds uzaicināja mazlietiņ pahaltūrēt un pastādīt mežu. U know - glītas, smukas LVM kastītes ar priedītēm Sāba aizmugurē un viss notiek. Vakarā mēs atbraucam mājās, cilvēks nakšņos pie manis. Vēlu vakarā sēžam virtuvē un pļāpājam. Ienāk Sīks (bračka). Pēc 2 minūtiem tie abi sarunājas tā, it kā būtu pazīstami padsmit gadus. Reāli - pirmo reizi dzīvē viens otru redz. Tas ir tas, ko es teicu par būšanu uz viena viļņa.
)u>The Point is:</u> ir vienkārši jātrāpa uz pareizajiem cilvēkiem (actually, nav pat jātrāpa, uzradīsies paši - eksotiska teorija, garš stāsts, Tev, iespējams, patiktu), tad arī nebūs garlaicīgi.
Re: mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
Nekā nebija, lai paliek kaķis. Man viņš patiešām patīk :)
He he, pats Direktors sāk man taisnoties? Well..that's the way it goes. Viss agrāk vai vēlāk nostājas savās vietās :))
Manam tēvam tikko sākās pensijas vecums. Vēl šorīt sēdēju mašīnā ar viņu un apspriedām, ka viņam tak beidzot padziļināti jāpievēršas app store izķidāšanai. Un viņam pirmajam bija iphone, ne jau man. Tā kā man no penšiem bail nav :D citi mēdz būt diezgan ok :)
Man arī nav bail no vecuma. Man ir bail no tā debīlā atskaites punkta, kas man kā tarakāns ir ieperinājies galvā. Pirms tam bija 25 gadi (kad jābūt tam,tam un tam). Tagad vairs nezinu..esmu iebraukusi smagās auzās ar to,ka par mani parūpējas. Ja mani iztriektu mežā, es izdzīvotu bez problēmām, man ir kaut kāda mistiska traktorista dvēsele :D Taču kopumā es to negribu, gribu, lai rūpējās par mani. Te ir kaut kāda saistība ar vecumu un vilšanos sevī :)
Klau. Vēl viena lieta. Mēs tikām skaidrībā ar to, ka Tu sevi zīmē pēc iespējas melnākās krāsās, kā piemēram, cinisks draņķis. Pēc tam atzīsti, ka nav tik traki.
Tad vairākkārt ir parādījušies tādi apzīmējumi kā "īpatnis" un tamlīdzīgi, piemēram, pieminot faktu, ka nelieto alkoholu. Atkal Tu sevi iztēlo par nežēlīgāko frīku, kurš atšķiras no visa un visiem.
Es saprotu, ka ir vēlme būt īpašam :) Tas ir forši, un tā ir nenoliedzami patiesība. Bet nav mazliet par traku? No offense. Un tad nav jābrīnās, ka man tiešām jāsāk filosofēt, ka tik nesēdi pagrabā ar savu D vitamīna trūkumu un izrunā 2 vārdus 10 minūšu laikā.
Bet es esmu parasts cilvēks. Nekas īpašs, nekas traks. Un kaut kā mēs, manuprāt, diezgan veiksmīgi atrodam kopīgu valodu. Vismaz man ir interesanti, kas pēdējā laikā ir daudz. Un es tā kā mazs bērns ar prieku lasu katru komentāru :D
Vai tad nav teiciens, ka tāds tādu saprot? Tad kas te sanāk? Tu esi īpatnis un es arī? Vai arī tomēr Tu nemaz neesi tik liels īpatnis? :)) Tas tā, viela pārdomām.
Re: mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
Ar to es gribu teikt, ka [ļoti] augstu vērtēju objektivitāti attiecībā uz lietām. Pilno perspektīvi. Spēju kritiski paskatīties uz notiekošo. Es Tev šobrīd atklāju tikai nianses, kuras drīkstu atklāt - tās, kam jau notecējis termiņš, ne tās, kas joprojām skaitās 'classified information'.
Piemēram, līdz Šmaifounam man vēl jātiek, Sīks ir apsolījis pie veiksmīga kameras gaisāuzsišanas darījuma man vienu uzsaukt. Vakar paspēlējos ar viņējo - mantiņa. :) Kompass, Evernote & citi štrunti. Lielāka skaņas izejas jauda, nekā Galaxy SIII! :) Tehnokrātu prieciņi. Un Tev es tieši tāpat ieteiktu priecāties par to, kas dots un to, kāda Tu esi. Sīks mēdz ironizēt, ka "too many people live on someday island", ar to domājot, ka, precīzi kā Tev, dzīvē līdz tam un tam laikam jāsasniedz tas un tas, un tad tik sāksies īstā dzīve! Trīs bērni, vīrs un paceļamie garāžas vārti. Un huiņa tas viss ir. Iedomas. Mana māte slimo ar precīzi šo pašu kaiti - un cieš no tās. Nekāda atskaites punkta nav.
Visā sistēmā ir šī pati figņa - kaut kas jāapgūst līdz tam un tam brīdim. Visam ir termiņi. Un realitātē termiņu nav. It's done when it's done.
Un tad Tu pasaki, kurš negrib, lai par viņu rūpējas? Es arī gribu, lai par mani rūpējas!! Bet pirmkārt - mēs paši esam direktori [pār savām dzīvēm] un tas uzliek gan pienākumu pašiem par sevi arī gādāt, gan vienlaikus izrīkot citus par mums rūpēties. :D Pradokss.
Vēl viens paradokss ir tas, kā mēs atrodam kopīgu valodu. Šis fenomens mani ir interesējis jau no sākta gala - vienmēr, kad tas parādās.
Re: mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
Tas ir kaut kāds marazms. Tu man tagad mēģini ieskaidrot, ka esi absolūtākā nobīde no normas? Ok, manis pēc. Bet tā ir Tava skala, ne mana. Ko Tu zini? Varbūt es visu mūžu esmu centusies iekļauties normālo kategorijā, lai gan sirds gaudo pēc kaut kā cita? :D Tam vispār ir nozīme? Varbūt Tu esi uzdūries uz cilvēka, kurš, pēc pat vissīkāko nianšu izklāstīšanas, paraustīs plecus ar jautājumu:"Un..?" Mēs visi esam dīvaini. Nežēlīgi dīvaini.
Es uzvilkos. Nenormāli uzvilkos. Sāksism spēlēt spēlīti "šokē mani"? Un es drīz sašķaidīšu datoru.
Labi, es jau nomierinājos :)
Secinājums viens - Tu patiešām lepojies un gribi būt nobīde no normas. Es akceptēju. Tikai, lūdzu, nemēģini man to pierādīt, jo Tu nepierādīsi. Man nobīdes definīcija slēpjas psihopātos un ļaunos cilvēkos.
Es priecājos. Es tiešām priecājos par to, kas dots. Bet vilšanās sevī nav saistīta ar to,kas dots. Vilšanās sevī ir saistīta ar to, ka nepadaru apkārtni labāku.
Man ir ļoti daudz dots, es to sasodīti labi apzinos. It īpaši pasmaidu par savām "princešproblēmām" :) galu galā viss ir ļoti jauki.
Es gribu vairāk! :D
Joks jau tajā, ka gribu gribēt un varēt arī parūpēties par citiem. Bet es te klīstu apkārt kā tāda Alise Brīnumzemē un hihinu par puķītēm. Cik man gadu? :D Šaušalīgi.
Re: mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
Viss, ko gribu, ir, lai Tu rēķinies, ka būs kaut kādas īpatnības, un ka to būs daudz. Ja tās Tev tadas nešķiet, tad nekas nevar būr labāk! Lieliski. :) Just another shit to drop. Tas tikai nozīmē, ka tālāk būs vēl jautrāk. :] Un nesaki, ka es Tevi nebrīdināju. Cause i just did.
Tagad, lūdzu, Tavu "psihopāta" definīciju. Apskatīsimies, vai kas nesakrīt.
Bet vispār mans personiskais viedoklis ir tāds, ka es esmu 'nobīde no normas' šeit, ne tur, no kurienes nāku. Tur visi ir tādi. Tā ir tāda iekšēja sajūta, tāpēc nemaz neprasi. Un es nevaru iedomāties labāku pasauli par to, kurā visi fano par, say, Big Bang Theory, Dwarf Fortress, klausās Džo Rogana podkāstus un caur teleskopu skatās zvaigznēs. Kur populārākā izklaide piektdienu vakaros ir iet uz observatoriju, sestdienu rītos mosties vēlu un spēlēt XBOX 360 uz big-ass projektora ekrāna.
Šampi nopirki?
P.S. Ar to objektivitāti tas bija vairāk domāts ne cilvēciskā līmenī, bet vispār. Tobiš, es gribu patiesību.
Re: mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
Jo vairāk vai mazāk jā, esi uzdūries uz tāda cilvēka. Vienīgi jāļauj arī man pasmieties par šo to :)) es citādāk nemāku! Tas "hihi-haha" ir dziļi,dziļi asinīs. Un tā toties ir mana neatņemama sastāvdaļa :)
Sen neesmu skatījusies Big Bang Theory. Periodā, kad to darīju, nošausminājos, kad sāku iebraukt jokos :D nē,viss ok, dažas dienas atpakaļ tieši sagribējās paskatīties. Dwarf Fortress? Džo Rogana podkāsti? ēēē... man laikam būs jāiepazīstas ar jaunu info :D
Nu, kopumā izskatās citādāk, jā. Bet, kā jau iepriekš minēju, sociālantropoloģiskie pētījumi ir mans hobijs. Es nespēlēju šahu vai tenisu, es labāk pinos ar cilvēkiem, par kuriem man nav nekādas saprašanas :) lai novāktu aizspriedumus, stereotipus un nebūtu tik šaurpierīga kā lielākā daļa sabiedrības.
Psihopāts? CIlvēks, kuram nav normālu emociju, to trūkums. Citi cilvēki ir tikai marionetes, nekas cits. Es neaiziešu galējībās par smadzeņu bojājumiem utt. Te mazāk ir runa par precīzu definējumu no zinātniskās puses, te runa ir par attieksmi pret cilvēku kā vērtību. Nedomāju, ka šī būs Tava sfēra :)
Ahh, es Tevi arī apsveicu ar iesoļošanu simtniekā!
Šampi nav problēma nopirkt, bet dzert vienai? Vai mēģināt kādam ieskaidrot, ko es svinu? :D
Puse šampja Tava. Vajadzētu jau nosvinēt, bet problēma tā, ka nedzer! Alternatīva? Mežezers? :D
Arī patiesība mums katram sava :)
Re: mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
Es šodien jau izsmaidījos CFI seminārā. Izsmaidījos par durakiem, kāds esmu bijis pats un izsmaidījos arī par dažu labu tādu, par kādu, jācer, nekad pats nekļūšu. Vērtīgākais no tā visa bija kafija un cepumi, un arī tos, bļin, kāds duraks pamanījies norīt pirms manis. :D Fiksīši.
Īsi ilustrējot - Džo Rogans. Skat. pēdējo ierakstu blogā, tobiš, skat video. Un tad - skat. visus pārējos. Tas, kas šajā gadījumā svarīgs, ir tas domāšanas veids. Tas man šķiet ārkārtīgi radniecisks. Radniecisks un raksturīgs.
Varbūt tas tagad nav svarīgi. Nianse ir, ka es 'dzeru', bet tā, lai no tā nebūtu nekādas jēgas, proti, tieši 1x gadā, tikai šampanieti un vīnu, parasti apmēram pusglāzi un tas notiek vecgada vakarā. Šogad gan mums vecgada nebūs, tāpēc ka Pasaules Gals. Tāpēc šis pasākums pārcelts uz lielo Korporācijas baļļuku 21. datumā. Tātad - pavisam drīz. :)
Bet nelīdīsim sfērās, kas man svešas. Google saka, ka Mežezers esot atpūtas komplekss.
Re: mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
CFI seminārs? Jap, šis noteikti nav mans lauciņš :D
Tā ir Tava ikdiena?
Ok, kad saņemšos, tad uzmetīšu aci tiem video.
Mhm, joprojām neesmu saplānojusi pasaules galu. Laikam pēdējais laiks to sākt. Jāuztaisa kārtīga ballīte :D
Nu, ir arī citas versijas. Mežezers ir bezalkoholisks "šampis", kas parasti tiek atkorķēts bērnu ballītēs. Redz kā, Tev arī vajag izglītošanu :)
Re: mazāk spītīgais piekāpjas, jā. xD :P
Vispārīgās vadlīnijās es gan atšķiru šņabi no balzāma, balzāmu no konjaka, viskija, tekilas un citiem draņķiem. Taču efekts gan visiem viens. xD Bet - jā, man vajag izglītošanos [pilnīgi nekam nederīgā sfērā]. :D Tā nu tas ir - legāli ir tie apreibināšanās līdzekļi, no kuriem jēgas nekādas, pa lielam. Parasti tikai sliktāk paliek. Bet tā pusglāze vairāk tāds žests, nekas cits.
CFI nav ikdiena, CFI ir ļoti, ļoti reti. Patiesībā nožēloju, ka velti tērēju savu laiku tur šodien. Tikpat labi būtu varējis gulšņāt mājās un skatīties Simpsonus vai, kas vēl lietderīgāk, beidzot tās durvis pasūtīt da galam.
Tagad Tu vari mēģināt saņemties, tikmēr man uz gulētiešanu nebūs jāsaņemas nemaz.