Emocionālā sīknauda

Nekas, nekas. Es ticu, ka centies. Tas ir galvenais :D
Nekā nebija, lai paliek kaķis. Man viņš patiešām patīk :)

He he, pats Direktors sāk man taisnoties? Well..that's the way it goes. Viss agrāk vai vēlāk nostājas savās vietās :))

Manam tēvam tikko sākās pensijas vecums. Vēl šorīt sēdēju mašīnā ar viņu un apspriedām, ka viņam tak beidzot padziļināti jāpievēršas app store izķidāšanai. Un viņam pirmajam bija iphone, ne jau man. Tā kā man no penšiem bail nav :D citi mēdz būt diezgan ok :)
Man arī nav bail no vecuma. Man ir bail no tā debīlā atskaites punkta, kas man kā tarakāns ir ieperinājies galvā. Pirms tam bija 25 gadi (kad jābūt tam,tam un tam). Tagad vairs nezinu..esmu iebraukusi smagās auzās ar to,ka par mani parūpējas. Ja mani iztriektu mežā, es izdzīvotu bez problēmām, man ir kaut kāda mistiska traktorista dvēsele :D Taču kopumā es to negribu, gribu, lai rūpējās par mani. Te ir kaut kāda saistība ar vecumu un vilšanos sevī :)

Klau. Vēl viena lieta. Mēs tikām skaidrībā ar to, ka Tu sevi zīmē pēc iespējas melnākās krāsās, kā piemēram, cinisks draņķis. Pēc tam atzīsti, ka nav tik traki.
Tad vairākkārt ir parādījušies tādi apzīmējumi kā "īpatnis" un tamlīdzīgi, piemēram, pieminot faktu, ka nelieto alkoholu. Atkal Tu sevi iztēlo par nežēlīgāko frīku, kurš atšķiras no visa un visiem.
Es saprotu, ka ir vēlme būt īpašam :) Tas ir forši, un tā ir nenoliedzami patiesība. Bet nav mazliet par traku? No offense. Un tad nav jābrīnās, ka man tiešām jāsāk filosofēt, ka tik nesēdi pagrabā ar savu D vitamīna trūkumu un izrunā 2 vārdus 10 minūšu laikā.

Bet es esmu parasts cilvēks. Nekas īpašs, nekas traks. Un kaut kā mēs, manuprāt, diezgan veiksmīgi atrodam kopīgu valodu. Vismaz man ir interesanti, kas pēdējā laikā ir daudz. Un es tā kā mazs bērns ar prieku lasu katru komentāru :D
Vai tad nav teiciens, ka tāds tādu saprot? Tad kas te sanāk? Tu esi īpatnis un es arī? Vai arī tomēr Tu nemaz neesi tik liels īpatnis? :)) Tas tā, viela pārdomām.