Emocionālā sīknauda

Objektivitāte..pff. Manā uztverē tāda vispār neeksistē. Skaties, no kuras puses gribi, vienmēr līdzi velkas bagāža - aizspriedumi, stereotipi, sava vērtību skala utt. Vari profesionāli mēģināt to visu likvidēt, bet nesanāks. Garantēju.

Tas ir kaut kāds marazms. Tu man tagad mēģini ieskaidrot, ka esi absolūtākā nobīde no normas? Ok, manis pēc. Bet tā ir Tava skala, ne mana. Ko Tu zini? Varbūt es visu mūžu esmu centusies iekļauties normālo kategorijā, lai gan sirds gaudo pēc kaut kā cita? :D Tam vispār ir nozīme? Varbūt Tu esi uzdūries uz cilvēka, kurš, pēc pat vissīkāko nianšu izklāstīšanas, paraustīs plecus ar jautājumu:"Un..?" Mēs visi esam dīvaini. Nežēlīgi dīvaini.

Es uzvilkos. Nenormāli uzvilkos. Sāksism spēlēt spēlīti "šokē mani"? Un es drīz sašķaidīšu datoru.

Labi, es jau nomierinājos :)

Secinājums viens - Tu patiešām lepojies un gribi būt nobīde no normas. Es akceptēju. Tikai, lūdzu, nemēģini man to pierādīt, jo Tu nepierādīsi. Man nobīdes definīcija slēpjas psihopātos un ļaunos cilvēkos.

Es priecājos. Es tiešām priecājos par to, kas dots. Bet vilšanās sevī nav saistīta ar to,kas dots. Vilšanās sevī ir saistīta ar to, ka nepadaru apkārtni labāku.
Man ir ļoti daudz dots, es to sasodīti labi apzinos. It īpaši pasmaidu par savām "princešproblēmām" :) galu galā viss ir ļoti jauki.

Es gribu vairāk! :D
Joks jau tajā, ka gribu gribēt un varēt arī parūpēties par citiem. Bet es te klīstu apkārt kā tāda Alise Brīnumzemē un hihinu par puķītēm. Cik man gadu? :D Šaušalīgi.