Cilvēki
Aizdomājos par to, kāda tipa cilvēki raksta te, cibā.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Cilvēki, kuri grib tikt dzirdēti?
Cilvēki, kuri ir intraverti un kopumā noslēgti?
Cilvēki, kuri nekad neko nepasaka līdz galam?
Aizvainotie, dusmīgie, sāpinātie?
Komunikablie, trakie, frīki, nūģi?
Laikam jau te var salasīt tādu buķeti, par kādu realitāte varētu tikai sapņot. Konkrētas atbildes nav.
Nemaz nesmejies! Man 1.kursā, ja nemaldos, bija "Praktikums sociālajā psiholoģijā", tur bija noskrandusi grāmatiņa par cilvēku savstarpējo saskarsmi. Tā kā tas bija pasen, būtu jāatkārto :D
Bet kopumā iesaku nelekties saistībā ar saskarsmi. Uzmini-kāda ir mana specialitāte? :P
Haha, nēē, būtu mazliet citādāk - vispirms es paskatītos, kā tu izklaidējies ar savu xbox un pēc tam pabīdītu tevi malā, lai pats vari izpeldēties savā humora un savdabības jūrā :)
Katram taču savs. Viens krāj jaunai mašīnai, cits mēģina aizbraukt ceļojumā, cits nopērk dj aparatūru uz nomaksu. Es, piemēram, gribētu jahtu, tas būtībā ir vienīgais. Tev mērķis turpat degungalā, man toties tāls, tāls ceļš ejams. Tā kā skaties no pozitīvās puses :)
Ah :D bekons, kas pats sevi transportē uz sporta zāli un no tās :D tas ir skaisti, estētiski un mūsdienīgi reizē.
Gluži manas domas. Tāpat kā iepriekš runājām par jūtīgajiem cilvēkiem, kuriem neinteresē citu viedoklis (it kā). Visbrutālākā humorizjūta/ melnais humors piemīt cilvēkiem, kuri nevienā galā nav ļauni un ir ar mīkstu sirdi. Visi kā viens. Tikai jautājums - CIK dziļi jārok.
skaisti, estētiski un konveijers.
Tātad, kāda ir pareizā atbilde - kas Tu esi pēc specialitātes, un vēl labāk - kāda vella pēc?! :D :D :D :D [šajā vietā es nezkāpēc iedomājos brutālu miesnieku ar masīvu gaļas cirvi un viegli jūtamām maniakālām novirzēm studējam saskarsmes psiholoģiju]. :D
Now that it's all said and done - protams, ka katram savs. Jahtas nopietnākā priekšocība ir tās kā mērķa tālums. Bet tas nav svarīgi. Daudz interesantāk šķiet - no visām iespājamajām lietām kāpēc Tu gribi [tieši] jahtu?
Jārok ir dziļi. Tas nav ar metāletektoru pa pludmali staigāt. Tā es esmu atradis tikai vienu pašu sudraba karoti, tas nebija dziļi un tas nekad vairs neatkārtojās.
Re: skaisti, estētiski un konveijers.
Labi, nelikšu vairs tev nekad minēt, tā nav īpaši ērta nodarbe. Baidīties gan bija pareizi, lai gan sociālists neesmu :) Uz mani attiecās the most fucked up mind ever - psihologs. Tā kā vairāk radoša profesija. Tāpēc nekas saistībā ar izņēmumiem, nekas aizraujošs, tikai slima suņa murgi.
Nē, manis lietotais pēdējais apzīmējums precīzāk attieksies uz tavu miesnieka fantāziju :D:D WTF? Tu neesi pārstrādājies vai tamlīdzīgi? Kaut gan ir tikai otrdiena..
Nepacietīgiem cilvēkiem tāli mērķi ir tikai sarūgtinājuma un vilšanās avots. Runā, ka svarīgs esot process. Lai viņi visi iet..! Jahtas nebūs ne rīt, ne pēc 5 gadiem.
Manai vēlmei nav nekāda sakara ar buržuiska tēla veidošanu vai kā tamlīdzīgi (esmu saņēmusi dažādus komentārus šajā sakarā). Es mīlu kuģus, es mīlu to sajūtu, kad esmu uz ūdens un šūpojos. Vējš un viļņi. Viss pārējais vairs neeksistē. Tu esi šeit un tagad. Un tas ir sava veida brīvības simbols.
Ar metāldetektoru pa pludmali staigāt? Tā ir viena no nodarbēm, kas man šķiet diezgan nejēdzīga, bet vienmēr, ieraugot koncentrējušos čaļus hipnotizējam smiltis, jūtu nepārvaramu vēlmi viņiem pievienoties. Kāda vispār ir motivācija? Kad atrodi to karoti, izjūti bērna prieku par "kinder surprise" sagādāto pārsteigumu?
Hā. Šoreiz man ir draņķīgs garīgais.
Re: skaisti, estētiski un konveijers.
Unkātutagadjūties? :D
Bet nē, jāsāk no otra gala. Motivācija darboties ar metāla detektoru pirmkārt rodas no apstākļa, ja šis rīks ir iznomāts uz diennakti par attiecīgu summu un pēdējās atlikušās stundas nogulēt sirdsapziņa vienkārši neļauj. Tad detektoru ielādē autiņā un četros no rīta brauc vērot saullēktu Dzintaru pludmalē, pie reizes čekojot smiltis. Ja vēl pie apvāršņa parādās kāds cits tāds dārgumu meklētājs, sajūta ir kvait āsom. Man šķiet, ar šādu motivāciju vajadzētu pietikt.
Jahtai, kas nu jau traktēta kā kuģis, motivācija ir pat labāka. Vējš, viļņi un stihija. Daba. Godīgi sakot, diez vai varētu būt labāka motivācija un diez vai es spētu noticēt pamatojumam "gribu jahtu, būšu baigā šaška". Tas neiet kopā ar realitāti. Skaidrs, ka iemesls ir cits. Bet no jahtām lielākais, ko esmu apstrādājis, ir pavisam neliels līča kuterītis, kaut arī tā bija visai dārga mantiņa. Līdz ar to - cinisms vai ne-cinisms, bet tāds braucamrīks Tev laikam tomēr [tik drīz] nespīd. :/ Ar XBOX360 ir vienkāršāk. Tur viss, kas jāievēro, lai patiešām ar baudu aizbēgtu no realitātes, ir ekrāns ar ne mazāk kā 2m pa diagonāli.
Izvēle starp treknu bekonu un slaidām desiņām ir viegla tikai no estētiskā viedokļa. Bet citādi tas ir speķis vs. tas, ko nu samaļ desās.
Re: skaisti, estētiski un konveijers.
Bija periods, kad no manis šo informāciju varēja izvilkt tikai spīdzinot.
Beeeet es nekad neesmu strādājusi par psihologu un arī to netaisos darīt. Vispār tās ir smadzeņu skrūvspīles, tikai sev pašam :) Manuprāt, defaultā nelaimīga suga.
Un kas būtu tavs lauciņš? Un kā tu jūties ar savu izvēli? Vai ir kas tāds, kas tevi nomāc? :P
Džīzas. Tas izklausās sasodīti romantiski - vēro saullēktu ar metāla stroķi rokās. Hm. Tad tas ir vēl trakāk, nekā domāju :) Tev tas otrs uzsit asinis? Sacensību vajag? Vai kā?
Jap, tā man ir sāpīga tēma. Vēlreiz, lūdzu, apskati baltos burtus virs komentāriem. Smieklīgi līdz brīdim, kad atceros viļņus. Khm, man laikam jāiet gulēt, jo es izklausos īpaši depresīva (tas ir, tā noskaņa, kas man ir galvā). Uzturēšana ir pats sapīgākais! :D
Tā,tā,tā. Xbox tiek pieminēts visur :D tagad man nekas cits neatliks kā ubagot paziņu lokā, lai iedod ievingrināt roku :D ja jau ir TIK sasodīti forši. Varbūt jāiegādājas un jāaizmirst par savām baltajām skaistulēm.
Viiiiss :) Ar labunakti.
Re: skaisti, estētiski un konveijers.
Ar mani tikmēr ir vieglāk - tā kā formāli man profesijas nav, tad nav arī lieki jākustina pelēkās šūniņas un jādomā, kas esmu vai neesmu un jāslēpj sava profesionālā orientācija. Turklāt tas lieliski izslēdz visādus muļķīgus "un kā tu jūties ar savu izvēli" tipa jautājumus. :D
Epizode ar metāla detektoru bija viena epizode un vienīgais, kas lika asinīm riņķot, bija pats fakts par to, ka ir vēl tādi psihie, kas saullēktā, pirms atpūtnieku bari sākuši gāzties pludmalē, smiltīs meklē dārgumus. To, ka kaut ko iespējams atrast, man pierādīja tā sudraba karotīte, un ar to man pilnīgi pietika. :)
Nākamo rindkopu es laikam miega trūkuma dēļ vairs īsti nespēju uzvert. Gaušanās par nespēju tikt pie jahtas? Viļņi? Sāpīga tēma? Jahtas uzturēšana? Te Tev nu bija 'labrīt'.
Re: skaisti, estētiski un konveijers.
Ar laiku sāku neatbildēt vai izvairīties no atbildes. Ne vienmēr man vajadzīgs "īpašās un unikālās" statuss.
Bet jā, nenoliegšu, ja redzu cilvēku, miermīlīgi papļāpāju, šo to apjautājos...un man ir radies diezgan dziļš viedoklis. Tas ir tā, it kā tev paralēli zobratiņi kaut kur smadzeņu tālākajā galā strādā, lai veidotu īsu atskaites failu par cilvēku. Nekā daudz. Nekā lieka. Vienkārši noderīgi - ko no viņa sagaidīt, kas varētu būt stiprās/vājās puses, kas varētu būt problemātiski utt.
Tagad saproti, kāpēc uzsveru, ka realitātē ir foršāk? Šeit mani var apčakarēt no galvas, realitātē grūtāk. Turklāt intuitīvi arī daudz ko var just.
Jauki. Tu būtībā neatbildēji uz jautājumu, tāds arī bija mērķis? Neko par sevi nepateikt, tikai noskaitīt intereses un pateikt,ka visi ir idioti.
Bet ok, lai dzīvo bezpersoniskums. Tātad "patiess cilvēcisks kontakts" bija absolūts fantāzijas auglis. Nu, manis pēc.
:D jap, vārds "psihie" ir īstais apzīmējums. Bet es pat saskatu tajā visā zināmu pievilcību. Es tomēr, tomēr balsoju par vasaru, kaut arī pašlaik ārā smuki snieg. Sagribējās to jūru un saullēktu, siltumu un bezrūpību :)