Emocionālā sīknauda

Nu, labi. Bet kāpēc bija nepieciešami inkvizīcijas rīki, lai no Tevis šo informāciju izvilktu, proti, ziņas par to, kas skaities pēc profesijas? Tiešām psihologi ir tik nemīlēta profesija, tik nepieprasīta? Aizspriedumi? Arī manās smadzenēs jau aizķēries priekšstats, ka tie ir cilvēki, kas sapi_sušies savās smadzenēs un vairs īsti nespēj uz pasauli paskatīties ārpus profesionālās prizmas, kas, protams, nav taisnība un ir absolūtas muļķības, bet ne bez sava patiesības grauda.
Ar mani tikmēr ir vieglāk - tā kā formāli man profesijas nav, tad nav arī lieki jākustina pelēkās šūniņas un jādomā, kas esmu vai neesmu un jāslēpj sava profesionālā orientācija. Turklāt tas lieliski izslēdz visādus muļķīgus "un kā tu jūties ar savu izvēli" tipa jautājumus. :D

Epizode ar metāla detektoru bija viena epizode un vienīgais, kas lika asinīm riņķot, bija pats fakts par to, ka ir vēl tādi psihie, kas saullēktā, pirms atpūtnieku bari sākuši gāzties pludmalē, smiltīs meklē dārgumus. To, ka kaut ko iespējams atrast, man pierādīja tā sudraba karotīte, un ar to man pilnīgi pietika. :)

Nākamo rindkopu es laikam miega trūkuma dēļ vairs īsti nespēju uzvert. Gaušanās par nespēju tikt pie jahtas? Viļņi? Sāpīga tēma? Jahtas uzturēšana? Te Tev nu bija 'labrīt'.