 | emiilia wrote on December 5th, 2012 at 09:57 am |
Re: skaisti, estētiski un konveijers.
Diemžēl man parasti gadījās apkārt cilvēki, kuriem bija diezgan dīvaina uztvere par šo profesiju. Bija top 3 reakciju veidi, pirmajā vietā ar absolūtāko pārsvaru bija cilvēku bailes. Par to, ka redzēsi viņiem cauri, par to, ka analizēsi, par to, ka sapratīsi par daudz. Visinteresantākais ir tas, ka tas parasti notika kaut kādos pasākumos. Es laikam izskatos pēc cilvēka, kuram darīt nav ko. Sviests.
Ar laiku sāku neatbildēt vai izvairīties no atbildes. Ne vienmēr man vajadzīgs "īpašās un unikālās" statuss.
Bet jā, nenoliegšu, ja redzu cilvēku, miermīlīgi papļāpāju, šo to apjautājos...un man ir radies diezgan dziļš viedoklis. Tas ir tā, it kā tev paralēli zobratiņi kaut kur smadzeņu tālākajā galā strādā, lai veidotu īsu atskaites failu par cilvēku. Nekā daudz. Nekā lieka. Vienkārši noderīgi - ko no viņa sagaidīt, kas varētu būt stiprās/vājās puses, kas varētu būt problemātiski utt.
Tagad saproti, kāpēc uzsveru, ka realitātē ir foršāk? Šeit mani var apčakarēt no galvas, realitātē grūtāk. Turklāt intuitīvi arī daudz ko var just.
Jauki. Tu būtībā neatbildēji uz jautājumu, tāds arī bija mērķis? Neko par sevi nepateikt, tikai noskaitīt intereses un pateikt,ka visi ir idioti.
Bet ok, lai dzīvo bezpersoniskums. Tātad "patiess cilvēcisks kontakts" bija absolūts fantāzijas auglis. Nu, manis pēc.
:D jap, vārds "psihie" ir īstais apzīmējums. Bet es pat saskatu tajā visā zināmu pievilcību. Es tomēr, tomēr balsoju par vasaru, kaut arī pašlaik ārā smuki snieg. Sagribējās to jūru un saullēktu, siltumu un bezrūpību :)
(
Read Comments)