Emocionālā sīknauda

Sporta zāle pilna ar treknu bekonu un slaidām desiņām :D

Labi, nelikšu vairs tev nekad minēt, tā nav īpaši ērta nodarbe. Baidīties gan bija pareizi, lai gan sociālists neesmu :) Uz mani attiecās the most fucked up mind ever - psihologs. Tā kā vairāk radoša profesija. Tāpēc nekas saistībā ar izņēmumiem, nekas aizraujošs, tikai slima suņa murgi.

Nē, manis lietotais pēdējais apzīmējums precīzāk attieksies uz tavu miesnieka fantāziju :D:D WTF? Tu neesi pārstrādājies vai tamlīdzīgi? Kaut gan ir tikai otrdiena..

Nepacietīgiem cilvēkiem tāli mērķi ir tikai sarūgtinājuma un vilšanās avots. Runā, ka svarīgs esot process. Lai viņi visi iet..! Jahtas nebūs ne rīt, ne pēc 5 gadiem.
Manai vēlmei nav nekāda sakara ar buržuiska tēla veidošanu vai kā tamlīdzīgi (esmu saņēmusi dažādus komentārus šajā sakarā). Es mīlu kuģus, es mīlu to sajūtu, kad esmu uz ūdens un šūpojos. Vējš un viļņi. Viss pārējais vairs neeksistē. Tu esi šeit un tagad. Un tas ir sava veida brīvības simbols.

Ar metāldetektoru pa pludmali staigāt? Tā ir viena no nodarbēm, kas man šķiet diezgan nejēdzīga, bet vienmēr, ieraugot koncentrējušos čaļus hipnotizējam smiltis, jūtu nepārvaramu vēlmi viņiem pievienoties. Kāda vispār ir motivācija? Kad atrodi to karoti, izjūti bērna prieku par "kinder surprise" sagādāto pārsteigumu?
Hā. Šoreiz man ir draņķīgs garīgais.