Svētdiena
Prāts mazliet noskaidrojies, asaras nožuvušas.
Lietaina svētdiena, sveces, Norah Jones..
Jūtos gluži kā lelle ar aukliņām, ko katrs var raustīt kā vien ienāk prātā. Katram no manis vajag ko citu, katrs redz mani citādu. Visiem ir kāds priekšstats par mani, kāda es esmu un kādai man jābūt. Bet kur palieku es? Man nevajag aukliņas, nogrieziet tās. Es gribu būt es, man ir vienalga, kādu jūs gribat mani redzēt, ko gribat sagaidīt. Es esmu dzīvs cilvēks, kas pats veido sevi un savu pasauli.
Ļaujiet man pašai spert soļus, nevediet mani pie rokas. Tas laiks ir pagājis.