ely ([info]ely) rakstīja,
@ 2006-11-26 17:23:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Svētdiena
Prāts mazliet noskaidrojies, asaras nožuvušas.
Lietaina svētdiena, sveces, Norah Jones..
Jūtos gluži kā lelle ar aukliņām, ko katrs var raustīt kā vien ienāk prātā. Katram no manis vajag ko citu, katrs redz mani citādu. Visiem ir kāds priekšstats par mani, kāda es esmu un kādai man jābūt. Bet kur palieku es? Man nevajag aukliņas, nogrieziet tās. Es gribu būt es, man ir vienalga, kādu jūs gribat mani redzēt, ko gribat sagaidīt. Es esmu dzīvs cilvēks, kas pats veido sevi un savu pasauli.
Ļaujiet man pašai spert soļus, nevediet mani pie rokas. Tas laiks ir pagājis.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]fermenta
2006-11-26 18:51 (saite)
Ak, kā es zinu to sajūtu.
Man parasti tad palīdz, ja aiztaisu visas durvis un palieku viena, tikai sev. Tikai tā, kā man patīk.
Tu esi vienīgā, neatkārtojamā, īpašā, citiem gar tevim nav daļas.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ely
2006-11-26 19:08 (saite)
atkal esmu mājās un tas dod iespēju palikt vienai, nevis dzīvojot vēl ar trīs cilvēkiem, kuri, lai vai cik forši, reizēm arī kaitina. Sakārtot domas svētā mierā.
tā sajūta ir riebīga.. kāds grib no tevis sagaidīt kaut ko un ir jācenšas. Un ja neizdodas, tad it kā tiek pievilts šis cilvēks. Un manī šāda veida sajūtas beidz nost, ka neesmu tik laba, lai attaisnotu cerības..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2006-11-26 20:46 (saite)
No tevis nevar prasīt vairāk, nekā tu vari dot. Un ja kāds to nesaprot, neņem viņu vērā...
Jā, sabiedrība reizēm var būt kaitinoša... pati to izbaudīju, kad "Aicinājumā" bija jādzīvo kopā ar tiem cilvēkiem... bet atrodi sev kādu nodarbi ārpus kojām, ārpus skolas cilvēkiem...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2006-11-26 20:57 (saite)
gribēju dejošanu, bet es pirmdienās neesmu tur un tas atkrīt..
man būs baseins tagad regulāri. Un gribu uz teātri. Tagad tieši'būs viena laba izrāde. mēs pagājšgad to lugu lasījām- "Artis klusē, Alise klusē"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2006-11-26 21:16 (saite)
Ļaujies sev. Tad gluži kā Minhauzens var izvilkt sevi no purva...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2006-11-26 22:15 (saite)
žēl, ka ne vienmēr sanāk..
bet jācenšas sev atrast pēc iespējas vairāk laika. Kurš mani mīlēs vairāk kā es pati?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fermenta
2006-11-26 23:01 (saite)
bet tādēļ jau mums ir dotas iespējas mēģināt atkal un atkal un tikt ārā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2006-11-26 23:19 (saite)
bet vai ir iespējams tikt ārā un vairs nenokļūt atpakaļ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]frostlis
2006-11-26 23:45 (saite)
iespēja ir vienmēr, ir jāspej to saskatīt un izmantot.
diemžēl arī man ir nācies "atbilst" un līdzināties tēlam, ko apkārtejie neviļus uzspiež.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2006-11-27 12:03 (saite)
un kā tu no tā tiki vaļā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]frostlis
2006-11-27 16:16 (saite)
es neesmu pilnībā no tā tikusi prom. Zūdot vieniem tēliem radās citi... bet tie jau rūp tikai paziņām. Tā sauktajiem "īstajiem" draugiem ir pilnīgi nospļauties, kādas maskas es velku, kādas spēles es spēlēju. Viņi ir ar mani, es esmu ar viņiem. Mēs mīlam, no matter what.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2006-11-27 19:22 (saite)
tikai šādu cilvēku ir pavisam maz. Un visticamāk arī viņi redz mani mazliet citādu... reti kurš zina, kāda es esmu patiesībā. Reizēm pat es pati šaubos un nezinu, kāda es esmu un kas īsti esmu..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]frostlis
2006-11-27 20:34 (saite)
šo īpašo cilvēku nav jābūt daudz. viņu nemaz nevar būt daudz... manuprāt.
par to sevis izzināšanu- sevi 100% izprast nav iespējams, arī tuvinieki nevar mūs pilnībā zināt. vienkārši ja ir tā special sajūta blakus cilvēkam, tad var piedod VISU, un mīlēt, aizstāvēt un aizsargat otru jebkurā dzīves situācijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2006-11-27 20:40 (saite)
jā, viņu ir ļoti maz, bet viņiem ir jābūt. Jājūt, ka viņi ir, ka viņi būs blakus, kad vajadzēs. Diemžēl man ir vilšanās par dažiem, kurus par tādiem uzskatīju. Apdedzinājos. Un tagad uzmanos attiecībās ar cilvēkiem. Ar sevis atklāšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]frostlis
2006-11-27 21:05 (saite)
šajā mirklī ir nevis jājūt sāpes par tiem, kas pievīluši, bet gan laimi, ka ir tie, kas palikuši.

Uzticeties cilvēkiem ir grūti. Bet nav iespējams būt tuviem nedaloties ar savu dvēseles siltumu. Ir jāpārvar sevi, nedrīkst zaudēt cerību. Atradīsies kāds, kas spēs to novērtēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2006-11-27 21:44 (saite)
Tu ļoti skaisti to pateici! :)
Es mācos no jauna to darīt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]frostlis
2006-11-28 17:37 (saite)
lai veicas.)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ely
2006-11-28 18:08 (saite)
Paldies :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?