ak, šis sentiments!
atmiņas ir tik vērtīgas! lai arī cik daudz ne tik laba ir noticis, es nezinu vai to gribētu mainīt, jo tā ir mana dzīve ,mana bagāža, kas mani pavadīs un tā ir tik vērtīga!
šodien pat ar Agnesi nācām no dejām un atcerējāmies visas mazās klasītes..īstenībā, ja tā padomā, būs tik grūti šķirties no šiem cilvēkie , lai arī kādi viņi būtu, ar kuriem ir kopā pavadīti 12 gadi!! tas ir neaptverami, mēs laiakm esam vienīgā klase, kurā vēl vidusskolā ir tik daudz savējie palikuši..tas ir tik mīļi..un šodien skatoties klases prezentāciju žetonvakaram palika tik skumji, jo tās bildes, visas tās atmiņas, vēl tā dziesma ar tik zīmīgiem vārdiem- "listen to your heart before you say goodbye.."
nē, izlaidumā būs jāraud, jo šie cilvēki īstenībā ir kaut kas vairāk kā tikai klasesbiedri..ne jau visi, bet vairāk gan tie, ar kuriem vēl eju kopā dejošanā..tie, kas pienāca klāt kā jaunie, tie nē..arī tie, kas pienāca un aizgāja, arī tie nē..bet tie, kuri no pirmās klasītes..pirmā skolas laika simpātija (pirmās klasītes)joprojām iet ar mani vienā klasē..
ak, es sentimentālā būtne! :)