Es laikam te neesmu tipiskais tusētāj - erasmus students. Bet ko darīt - šobrīd GP man ir prioritāte. Gan Coimbru vēl paspēšu apskatīt. Labāk tad šajās brīvdienās pamoku sevi un tad izbaudu Briseles braucienu jaunnedēļ, nevis šo ekskursiju aizvadu ar domām, ka zaudēju veselas divas dienas.
Jā, pati vien jau atkal pie vainas, neviens cits. Varēju jau sen pa vakariem burties cauri rakstiem un grāmatām, bet tā jau nebūtu Elīna, kura nedarītu lietas pēdējā brīdī (ironisks smīniņš).
Tiem, kas izvēlas otro semestri, būs vieglāk. Nekādu raižu un party, party viens pēc otra. Vieglākais ceļš tagad būtu paņemt pagarinājumu un vairs nekādu raižu, bet nē! Kas būtu dzīve bez grūtībām?! Pārvarēšu arī šo. Un mans apzinīgums vecāku, īpaši mammas priekšā kaut kā neļauj to darīt. Jo zinu, cik neērti justos, ja viņiem būtu jāmaksā par manām studijām. Zinu, ka viņi tāpat neko neteiktu, bet man pašai nebūtu patīkama sajūta. Joprojām nepatīk prasīt naudu. Arī tagad teju katrā trešajā vēstulē ir jautājums - nu kā tev ar naudām un lai atsūtu savu konta numuru. Joprojām spītīgi to nedaru.
Bet tagad, lai dzīvo Coca - cola un garās naktis!