countryside
Laikam tomēr nespētu pastāvīgi dzīvot Rīgā/ citā lielā pilsētā. Savā būtībā tomēr esmu meitene ne-no galvaspilsētas. Arī ne no laukiem. Jā, man vajag kustību, cilvēkus, bet man vajag arī mieru.
Nespētu dzīvot kastītēs un četrās sienās. Starp milzu ēkām, cilvēku pūļiem. Man vajag plašumu. Gaisu, kuru elpot un zemi, kurai pieskarties. Iziet dārzā un salasīt zemenes, kuras var ēst nemazgājot. Avenes, ābolus, ķiršus. Gatavot salātus no pašaudzētām salātu lapām, dillēm, lociņiem, redīsiem. Cita garša un smarža, nevis veikalu ķīmiskā un mākslotā.
Ar patiku šodien uzrušināju tās pāris piemājas dobītes. Kad biju mazāka, pagalam dārza darbus neieredzēju. Tagad taisni otrādi. Kā smejies, vecums nenāk viens.