Saprata mani. Un saka tik labus vārdus.
Un liek smaidīt- gluži kā vasarā, kad kopā strādājām.
Arī tad viņš mani saprata. Uzmundirnāja, kad biju saskumusi un kad bira asaras.
Dauzījāmies.
Un tāpēc es zināju, ka varu viņam to pateikt. Ar cerību, ka sapurinās un liks pacelt galvu augšā.
Un tā arī ir.

Man apkārt tomēr ir cilvēki, kuriem nav par mani vienalga..