00:30Tā. Beidzot es kādam esmu izstāstījusi to, ko neviens nebija zinājis.Šovakar ar ex darba kolēģīti sanāca tāda sirsniņas izkratīšana. Viņš man un es viņam. Bet jūtu, ka viņam to visu varēju stāstīt. Viņš sapratīs. Un nepārmetīs. Nenosodīs. Es ceru. |
Ikdienas pieturzīmes
13. Oktobris 2007
00:34Un ārā aiz loga plosās pamatīgs vējš.Auksti. Un mazliet bail. Un joprojām netieku skaidrībā ar savām sajūtām pret Viņu. Sarunas www pasaulē ir viens, bet, kad es ar viņu tiekos aci pret aci, tas atkal ir citādi. Kā, kā lai saprot sevi un savas jūtas? |
00:43Saprata mani. Un saka tik labus vārdus.Un liek smaidīt- gluži kā vasarā, kad kopā strādājām. Arī tad viņš mani saprata. Uzmundirnāja, kad biju saskumusi un kad bira asaras. Dauzījāmies. Un tāpēc es zināju, ka varu viņam to pateikt. Ar cerību, ka sapurinās un liks pacelt galvu augšā. Un tā arī ir. Man apkārt tomēr ir cilvēki, kuriem nav par mani vienalga.. |
23:49Tā, viņš mani salamāja. Turpinām vakarvakara/ nakts sarunu.Ja es šitā turpināšot, atraušos pamatīgi. :D Bet viņa dēļ es varētu saņemties. Kaut gan zinu jau zinu... vienīgais, kā dēļ man vajag saņemties, esmu es pati. Un viņš mani uzmundrina, sakot: Saņemies, mazais - Tu to vari... Redz, cik reizēm maz vajag, lai ap sirsniņu siltāk paliek. |
Powered by Sviesta Ciba