Sviesta Ciba |

antagonist (

elvira) rakstīja,
@ 2005-09-20 19:20:00

Mūzika:

Type O Negative - It's Never Enaugh

Your Personality Profile

You are elegant, withdrawn, and brilliant.
Your mind is a weapon, able to solve any puzzle.
You are also great at poking holes in arguments and common beliefs.

For you, comfort and calm are very important.
You tend to thrive on your own and shrug off most affection.
You prefer to protect your emotions and stay strong.

The World's Shortest Personality Test

..un vēl es esot glemrokeris dvēseles dziļumos un Nikolas Kidmenas muzikālā gaume līdzinās manējai. Bet vispār tagad es cenšos rakstīt par Matissu.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

elvira
2005-09-20 21:23 (saite)

Henri-Émile-Benoît Matisse, ievērojamais franču mākslinieks, kura vārds nez kādēļ latviskots kā “Anrī”, bija spilgtākais fovisma virziena pārstāvis 20. gs. sākumā. Fovisms aizgāja, bet Matiss palika, jo, kā dižs mākslinieks, bija pāraudzis kādu noteiktu stilu un tā robežas. Viņš uzskatīja, ka zīmējums, krāsa un kompozīcija ir vienlīdz svarīgas kā atsevišķi, tā savītas savdabīgā sintēzē, kas jūtama visos viņa darbos. Mēs pazīstam Matisu kā spilgtu krāsu, drošas līnijas, vienkāršu, brīžam primitīvu tēlu izmatotāju. Daudzpusīgais mākslinieks bija gan grafiķis, gan zīmētājs, pat tēlnieks, tomēr galvenokārt – gleznotājs.

Izstādē bija redzami 47 darbi: zīmējumi, iespiedgrafikas un sērija “Džezs”. Skatītājs var apbrīnot mākslinika rokas veiklību vērojot ārkārtīgi lakoniskos tušas zīmējumus, krāsu un formu dinamiku kolāžās. Liekas, ka dekupāžas vizuālās mākslas stundā būtu salīmējis sešgadīgs bērns. Tomēr, ieskatoties vērīgāk, redzams, ka nav tik vienkārši – kompozīcija ir pārdomāta, tāpat kā krāsu toņi. Daudziem darbiem rāmī ietvertā “tukšā vieta” padziļina izteiksmi.

Tomēr es nēvēlos pārslavēt izstādi. Matisu nav iespējams saprast, nezinot kontekstu, tāpat, kā nevar saprast no grāmatas izrautu teikumu. Un apskatot šos 47 darbus cilvēkam, kas nav par Matisu interesējies vairāk, rodas iespaids. Personīgi man visvairāk patīk talantīgā francūža gleznas. Acīmredzot ierūsējis konservatīvisms man neļauj ar piecām ogles līnijām uztrieptu seju uztvert kā mākslas darbu, turklāt, patiesi - “es taču arī tā varētu”. Analizējot dekupāžas, spēju tajās saskatīt slavējamās vērtības (līnija, forma, kompozīcija, dinamika), bet tās neizraisa lielo sajūsmu, kas liek iesaukties “lūk, māksla!”, bet gan konstatēt, ka “par gaumi nestrīdas”. Turklāt jebkura māksla ir jāvēro tās laikmeta ainā. Vairs nav 40-tie gadi, gan tik pārdrošs askētisms bija revolucionārs. Mūsdienās, postmodernisma labumus atskatījies cilvēks tiecas pēc dabiskākas, reālistiskākas mākslas, kur attēls nebūtu tikai ilustrācija kontekstam uz metāla plāksnītes, bet gan ietvertu to.

nu re kā sanāca. ko domā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	evergreen 2005-09-21 11:28 (saite)
	man skjiet, ka ir baigi ok :) atcereejos, ka sievietes smalkaas liinijaas ziimeetas ar tushu likaas ljoti iespaidiigas tb diletants vinjsh nebija :) lai tev laba atziime ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: