Dienasgrāmata
Mums skolā (atvainojiet, ģimnāzijā) ir tāds noteikums, ka dienasgrāmatā visām mājās uzdotā ailēm pretī stundām jābūt aizpildītām. Tas nekas, ja nekas nav uzdots, tad jāraksta stundas viela vai kas tamlīdzīgs. Dabiski, ka neviens lāgā nepagūst sarakstīt kas tad tur īsti notika vai arī vienkārši aizmirst. Tāpēc daudzi (es tajā skaitā) šīs ailes saraksta vēlāk un uz dullo. Nesen mums dienasgrāmatas savāca, un, kad es savējo dabūju atpakaļ, tur bija saliktas n-tās jautājuma zīmes un skolotājas ieraksts: “Ļoti interesanti ieraksti par uzdoto mājās!” un paraksts. tas tāpēc, ka es tur biju sarakstījusi viskautko: dziesmu vārdus, grupu nosaukums un tādus vārdu salikumus kā “ierastais gļuks”, “cilvēku muļķība” un “Kas nemāk iet pa trepēm...(šausmīgi populārs izteiciens par mūsu latviešu valodas skolotāju)”. Man šī formālā aiļu aizpildīšana liekas tizla, daļēji es varbūt tādā veidā par to pasmīnēju. Ja skolotājai kārtējo reizi savācot mūsu “galvenos dokumentus” ienāks prātā doma pašķirt pāris lapas atpakaļ, viņa blakus savai piezīmei ieraudzīs tekstu : “Jā, neparasti, ne?” Būs vēl kādi vārdi jāsaraksta...