Šodienas labā daļa - lasu rakstu par fotogrāfiju un prātoju, vai instagrama, tumblra u.c. vizuālo krājumu apsēstības kā fetišs nav viena ļoti svarīga pasaules laika paātrināšanās manifestācija. Tas varētu nozīmēt, ka, jā, pierādās, ka mums ir grūti tikt ar to galā - ar laika paātrināšanos, I mean. No otras puses - ir līdzeklis, ar kura palīdzību vieglāk to pārdzīvot (īstermiņā vismaz; ilgtermiņā tomēr visiem būtu vērtīgi aprast ar ideju par nāvi, ārējās pasaules nepastāvību utml).
Raksts ir šis:
http://psycnet.apa.org/journals/pap/30/2/329/

Palika laba sajūta pēc izlasīšanas, un ceru, ka varēšu uz šo te zināmā mērā balstīt savu maģistra darbu. Vēl tik jāpabeidz lasīt Rolāna Barta Camera Lucida, jāsamaisa tā fotopsiholoģijas tēja manā galvā un jāskatās, ko redzu biezumos.

(šodienas sliktā daļa - dzisinu tēju un skaitu stundas līdz darba dienas beigām)