![]() | |
|
lina kronis
zibeņo, ducina un līst, bet, ak vai, es piesēdos pie datora, lai beidzot uzrakstītu vismaz kaut ko no piedzīvojumiem... Pārdzīvojumiem. Jā, vakar gadījās viens pārdzīvojums. ai, garš būtu ievads, īsāk gan - tikuši esam pie dārziņiem Lucavsalā. Tur nu rokos, sēju, pļauju. Un vakar uzrokot dobi, uzdūros krupim. Tāds jaunēklis vēl. Jā, tiešā nozīmē uzdūros... tā ka vienu priekš(ķepu?) nošķēlu. Brr.. Iedomājies - mierīgi guli, kaut arī krietni aizkavējies ar ziemas miegu, un pēkšņi pamodies ar šoku... saules gaisma! Un tur, kur vajadzētu sākties plaukstai (pleznai/ķetnai/ķepai) ir asiņojošs stumbenis... Nevarēju saprast, ko darīt, noliku viņu tuvāk ūdenim, tikko bij pavēris actiņas. Pēc kāda laiciņa apskatījos, šis jau lēkāja, bet tuvāk nebāzos... Labu miegu |
|
![]() | |
|
mūsu meži dziesmām izrakstīti |
|
![]() | |
|
atkal
pirms dažām dienām atkal saplēsu trauku, tējnīcā protams. Mazo šķīvīti. Tas tik nozīmē, ka nekas nav beidzies. Un šodien gandrīz saplēsu 2 pialas (viena dzīvoklī, otra darbā) Jo vairak notiek, jo mazāk gribas rakstīt. Bet par plīstošajiem traukiem vienmēr var saņemties |
|
![]() | |
|
Pūķis Pūķa gadā
![]() |
|
![]() | |
|
ā, kas to būtu domājis! Gribu tetovējumu! haha |
|
![]() | |
|
š
Esot mājās, atkal daudz vairāk sēžu tīklā. Toties vismaz simboliski paskaldīju malku, apskatīju dažas vietas. Piemēram, apsveicinājos ar ozoliņiem, novērtēju jūrs darbus krasta erozijā. Ā, turpinot ar to iznīkšanu, sabrukšanu, 2012. tač. Vispirms jānojauc vecais. Lai top jaunais. Reku arī divi Slovākijas indigo bērni jau kaut cik nopietni sākuši. Un pagājušonedēļ pie mums
dzīvoklī (varētu jau rakstīt, ka pie manis, bet tur dzīvo vēl 8... vai 9 tautieši) viesojās jogs Rasa Viharī. Negribas te atrakstīt, ko šis pastāstīja. Vien to, ka darbojas ar brīvās enerģijas tehnoloģijām. Elektromagnētiskie dzinēji, kur degviela ir ūdens, var taisīt mājas apstākļos... nu tādā garā. Reku var atrast par Rasu arī ģīmjgrāmatā un yūtūbe. P.S. Pūķis slēpjas aiz tiem negaisa mākoņiem, kas nes veldzējošu lietu Zemei... un zibentiņi ir enerģijas apmaiņai. |
|
![]() | |
|
aaaaaaaa!
VIŅŠ IR ATPAKAĻ! yo, bračka! nu tik būs nu tik būs |
|
![]() | |
|
tiku LMA karnevālā bez naudas izšķiešanas. Pat arī laiku īsti neizšķiedu. (un maska man arī nebij) Šī bija pirmā reize tai karnevālā un nemaz negribas vairāk. Bet, ja atkal radīsies iespēja tur muzicēt.. Haha. Tā bija pirmā kaut cik nopietnā uzstāšanās. Debija! Palīdzēju draugiem jaunajā viena vakara apvienībā "Saules rati". Citādi gan nebūtu pametis sadziedāšanos Rezodzīvoklī par latviešu valodu. Pašam jau sajūta, ka draņķīgi dauzīju to džambu, jo to pat nevarētu īsti dēvēt par pašmācību... Lai nu kā, matiem netiek liegts augt (bārda un ūsas šonakt tiks apturētas), pieņēmu aicinājumu saspēlēt kopā, lai pavasarī var iet ielās un vasarā stopēt uz ārzemēm. Nakti negulēšu, vēl šis tas jāpadara un rīt uz mājām. |
|
![]() | |
|
Iesāku aizvakar, 16. februārī 13:28 >>> Tagad jau darba nedaudz mazāk. Vēl viens tējas meistara māceklis te
sācis patstāvīgi strādāt. Bet pēc pusmēneša veins atkal dosies prom.
Daudz "brīva" laika, kurs pārsvarā tiek izlietots dzīvē. Nepaliek nekā
pāri. Un vispār ļoti pietrūkst. Iepriekšēja darba dienā sāpēja galva, laikam to uzrakstīju. Bet pārgāja ar elpošanu un kakla stiepšanu. Tikai pirms kādam divām nedēļām pirmo reizi mūžā pa īstam staipīju kājas, muguru, kaklu un vēl šo to nu locītavām un kauliem.. Todien darbā iedomājos, ka iespējams man nepatīk osiņas (tas, kas krūzēm). Tā jau nemaz nav, bet domas un sajūtas dažādas skrien man cauri. -14:45- Eh, slinkums skaidrot, kādēļ varētu neaptikt. -17:46- Tātad iedomajos par osiņām, jo turēt rokās pialu (krūzīte bez osiņas)man ļoti patīk. Un osiņa var būt tas sīkums, kā dēļ cilvēks pasteidzas un strebj pārāk karstu dzērienu. Ja nevar noturēt smalko pialu, nemaz nedomā par dzeriena nobaudīšanu. Un vispār ar vislūpu japārbauda dzēriena/karstums/siltums. Ja nevari ... Turpinu šodien 19:26... Kāda starpība, ko nevari. Galvenais nededzināt barības vadu. Un tā nu es pēc tam tasīšu pārdomām saplēsu reku šitādam te osiņu (augšējo riņķi nodauzīju vienā gabalā). Nakošajā rīta jau dzīvoklī maza krūzīte pēc lieliska lidojuma piezemējās kaķu ūdens trauciņā. Krūzīte pazaudēja osiņu. Šis ir pirmais manējais trauks, kas cietis no manām rokam. |
|
![]() | |
|
ssssaaaa
Un aizvakar (laikam) sapņos bija viesuļi virs jūras. Vispirms pie nākotnes Rīgas, tad biju uz kuģīša. Pēc tam par pieredzēto stastīju kalteniekiem, satiku brāli. Un tad arī jūrā pie Kaltenes uzradās daudz viesuļu. Viss pārējais aizmirsts. |
|
![]() | |
|
bloķēta enerģija. Pirkstu galos, muguras lejasdaļā, sprandā, galvā. Galvas sāpes atkāpjas klausoties šo |
|
![]() | |
|
tr
Esmu darbā. Vairākas stundas sāp galva. Un ko es te atkal izdarīju pirms brītiņa? .. ja nesapētu galva, pārskaitītu, cik traukus jau esmu saplēsis. Šogad otrais. Bet tagad zinu kaut ko vairāk... Trauki plīst tad, kad manī valda kādas noteiktas sajūtas un domas. Novembrī un decembrī tās pieņēmās spēkā un it kā nostiprinajās, šķita, ka tikai pieņemsies spēkā, ka tas ir neatgriezeniski un neizbēgami. Bet ap saulgriežu laiku bija izmaiņas, sajūtas slīdēja prom...Un šodien tās daļēji atguvu. trauki neplīst uz laimi. Tie plīst tādēļ, ka es gribu tos saplēst. Zemapziņa (vai kāda tur apziņa) zināja, ko es vēlos. Tā dod zīmes apziņai, lai arī tā zinātu, ko es vēlos. Māņticība ir pašiedvesma. Savas dzīves programēšana. |
|
![]() | |
![]() | |
![]() | |
|
darbaaa
šogad vēl nevienu trauku neesmu saplēsis. Notika arī tāds pavērsiens, ka vairs negribēju to laimi, kas šķita veidojamies. Vai tas bija prāts, kas pretojās šīm zīmēm? Divi gandrīz paralēli ceļi vienā virzienā... Un sapratu, ka pilnīgi viss notiek tā, kā esmu gribējis, pat ja šobrīd tas nepatīk. Realizējas arī kaitīgās domas. Laimīgs, jo mainīgs. Patiesi dzīvs |
|
