Ceļā no skolas uz Pastnieku gājām, un manas pēdas krakšķoši lauza peļķu virsmas, un es domāju, ka tas ir kā lauzt crème brûlée virskārtiņu. Un es nekad vēl nebiju ēdusi šo gardumu.
Bet atcerējos, kā Amēlijas filmā viņai patika lauzt virskārtiņu.
Un vēlāk bija mirklis, kad es dauzīju crème brûlée virskārtiņu un fonā skanēja Tīrsena mūzika. Pasaule, heh.

:)