izelpa

March 15th, 2011

09:13 am

Uh. Uzrakstīju ļoti garu ierakstu par šī rīta piedzīvojumiem, bet tas viss pagaisa interneta neesamības rezultātā. Viss, izņemot ieraksta beigu daļu, kuru zināmu apstākļu (kurus neņemšos skaidrot, jo tas būs gari) dēļ no-copy-paste-oju.
Tāpēc rekur īsā versija:
1. pamostos no tā, ka izcili guļu
2. saprotu, ka ir karsti - novelku zeķes un siltās bikses
3. kaķis vemj, dodos savākt, saule gatavojas lēkt - skaists skats; nosalstu

Un tālāk nokopētā daļa (starp citu, mans modinātājs bija uzlikts uz 9:22, un es tā arī aizmirsu nolikt puķes drošā vietā. Bet ir labi, ja ir kāda blakusmāja, uz kuru atnākt, kad pašai beidzas internets un pus3os ir jānodod atskaite par anketu):
Seko ķermeņa sasildīšana pēc nosalšanas (jo, protams, kaķis sāka vemt tieši pēc tam, kad biju izdomājusi, ka jānovelk siltās drēbes, jo zem segas ir pārāk silti).
Kā arī sapņi par īsziņām, kuras pienāk uz telefonu, kurā tikai 3cilvēki var izlasīt. Un es nelasīju līdz galam, jo tas nebija mans telefons un tur sekoja kaut kas tāds intimate, kas bija domāts telefona īpašniecei.
Unun visam kronis - pēdējās sapņu ainas šorīt bija vidusskolas izlaidums all over again, šis sapnis bija neparasts, jo bija first person point of view, kas manos sapņos parasti nav. Vai arī ir tā ļoti nejūtami. Vārdu sakot, kamera bija manas acis, un man mugurā bija melna, sexy kleita (atšķirībā no īstā vidusskolas izlaiduma, kurā man bija mugurā kaut kāda wannabe interpretācija par to, kas ir "smuka kleita". Ahh, diezgan fail. Plus tie mati! Es izskatījos pēc mēsla vienkārši). Kājas bija basas, toties ļooooti sexy, tādas bišķiņ brūnīgas, it kā es uz 2nedēļām būtu bijusi Marseļā. Un tad nu es staigāju apkārt un meklēju kurpes, kuras vilkt. Neko jēdzīgu laikam tā arī neatradu, bet tas nav svarīgi. Jo es jutos labi.
To visu noslēdza kaķa vemšanas lēkme #2 (tikko paskatījos pulkstenī - tieši pēc stundas būtu jāzvana manam modinātājam).

Pirms eju prom šodien, jāizdomā, kur nolikt puķes tā, lai kaķis netiek tām klāt. Nepieēdas un nevemj atkal.
Šorīt sapratu vēl kaut ko - 2.5 mēnešu laikā šajā dzīvoklī neesmu redzējusi nevienu pašu zirnekli. Success!

11:34 pm

Ceļā no skolas uz Pastnieku gājām, un manas pēdas krakšķoši lauza peļķu virsmas, un es domāju, ka tas ir kā lauzt crème brûlée virskārtiņu. Un es nekad vēl nebiju ēdusi šo gardumu.
Bet atcerējos, kā Amēlijas filmā viņai patika lauzt virskārtiņu.
Un vēlāk bija mirklis, kad es dauzīju crème brûlée virskārtiņu un fonā skanēja Tīrsena mūzika. Pasaule, heh.

:)
Powered by Sviesta Ciba