Jāmostas, jāmostas, jāmostas, jāmostas!!!!
Redz, onkas uz jumta jau ievelk pa dūmam. Un mašīnas traucas pa Pērnavas ielu virzienā uz Čaka ielu. Debesis šķeļ viens vads.
Prom, sapņu pasaule, prom! Visu nakti sapņoju. Pārdota māja, dzīve dzīvokļos, ādas krēsls, ķirši, es negribu, lai piepildās šīsnakts sapņi. Aih.
Ir grūti tā, ka jārestartējas pilnīgi no jauna. Galīgi grūti, es jums saku. Idejas, kas palīdz?
Iesākumam man ir: darbs, nožēlojams skolas apmeklējums un sliktas atzīmes, jauna dzīvesvieta (vismaz uz laiku), jaunas drēbes, jauni dzejoļi, jaunas tiekšanās.
Bet es jūtu, ka ar to nepietiek. Ka vajag kaut kādu rīvi vai nez ko, kas izskrāpētu no manis ārā visu, kas tur vēl palicis. Kaut kādu drāšu birsti, vai.
edit:
Bet varbūt tas nemaz nav iespējams?
Ka tā izzušana notiek tikpat lēni kā dzīst rētas uz rokām, uzacīm un ikriem no tačkas (ah, tā bija piekabe, sry) vasaras vidū? Vai arī nenotiek nemaz? Vai var no sevis kaut ko izdzēst? Un vai vajag?
Ko vispār darīt, bļ? Atkal apjukusi es.