pirms kāda mēneša sēdēju naktī pie ezera, apēdu kādu sieramaizi, uzpīpēju, vēroju naksnīgās debesis un pa lielam ignorēju trakās skaņas pavisam netālu. izklausījās ļoti, ļoti traki - apm kā grupa dēmonu spīdzinātu kādu nelaimīgo. un te pēkšņi man sāk lēkāt klāt vāvere un es tā pārmīzu jēgu un sāku uz viņu šņākt atņirgtiem zobiem, lai sevi glābtu.