pirms kāda mēneša sēdēju naktī pie ezera, apēdu kādu sieramaizi, uzpīpēju, vēroju naksnīgās debesis un pa lielam ignorēju trakās skaņas pavisam netālu. izklausījās ļoti, ļoti traki - apm kā grupa dēmonu spīdzinātu kādu nelaimīgo. un te pēkšņi man sāk lēkāt klāt vāvere un es tā pārmīzu jēgu un sāku uz viņu šņākt atņirgtiem zobiem, lai sevi glābtu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: