Šodien franču kafejnīcā atstāju pusi no atlikušās naudas uz kredītkartes, bet nu algai kuru katru brīdi būtu jābūt. Es nezinu, kā lai menedžo finanses normāli. Tā jau ar trīsošām iekšām knapi saņēmusies eju uz darbu un kkā novelku to pusslodzi. Tie medicīniskie izdevumi keep on piling on. Tagad kaķis raud pēc tualetes apmeklējuma, bye bye vēl 60 euro. Ja kas, es taisu excel ar visiem saviem ienākumiem un lielajiem izdevumiem. Man liekas, tas ir tieši ēdiens, ko neuzskaitu, un kur notērēju gan nodokļu tiesu, gan kredītkarti.

Tā nu stāvēju un gaidīju savu kafiju un lasīju zīmi virs kases: Ir laiks dzert ~šampanieti~ un dejot uz galdiem. Un tas ir tik ļoti pretēji tam, kā ikdienā jūtos, un tieši tāpēc to tik ļoti gribas, kaut arī zīme ir ļoti neglīta un vispār jau nu tas nav nekāds baigi cēlais laika pavadīšanas laiks.

Ja kas, par coworking board game night vispār aizmirsu. Tagad sēžu netālu no virtuves kur visi pusdieno kādas divas stundas un skaļā meitene kā parasti apspriež visas savas dzīves detaļas un izsaka daudz viedokļu. Es nespēju iedomāties nekādu situāciju, kuras ietvaros es varētu iet un tusēt un iepazīties ar šiem cilvēkiem. Mans mērķis ir pēc iespējas ātrāk izdarīt darbu un pazust. Vienreiz man piedāvāja piektdienas pusdienās iet kopā ar visiem uz dārgo restorānu lejā, kur pusdienu gulašzupa maksā 7,20.