Atmiņas ir tik jocīga lieta. Kad mācījos 2./3. klasē, man bija tāda draudzene Katrīna, kura mācījās divas klases augstāk. Laikam jau mums bija kādas kopīgas intereses, jo šāda starpklašu draudzēšanās nebija gluži ikdienišķa. Atceros, ka vienreiz biju pie viņas ciemos dzīvoklī Iļģuciemā, kur nekad nebiju bijusi. Viņa tur bija nesen ievākusies ar vienu no vecākiem un visas viņas drēbes bija kastēs. Viņa mani uzcienāja ar ātri vārāmo tomātu zupiņu no paciņas, un tā bija neprātīgi garšīga. Arī tādu nekad nebiju ēdusi. Pēc tam ilgi atcerējos, ka tas nu gan ir dikti gards ēdiens - pat tagad atceros. Tad atceros, ka kad viņa mācījās 5. klasē, skolas pagalmā pavasarī notika koncerts. Viņa bija ģērbusies sintētiskā bezpiedurkņu topiņā ar saulespuķu zīmējumiem. Viņa spēlēja flautu. Viņai diezgan ātri bija attīstījušās krūtis, un es ievēroju, ka uz vēdera viņai arī bija neliels izcilnis, kas izskatījās kā trešā krūts.

Tas arī viss, ko atceros par Katrīnu. Varbūt viņai arī patika Gredzenu Pavēlnieks kā man. Laikam pēc tam viņa aizgāja uz citu skolu.